Kas jāmaina Latvijas sportā? - Atkarību gūstā nonākušajiem sportistiem Latvijā trūkst atbalsta mehānismu

Profesionālā sporta vidē netrūkst bēdu stāstu par izciliem atlētiem, kuru karjeras nopietni pabojājušas vai pilnībā izbeigušas dažādas atkarības. Alkohols, narkotikas un azartspēles ir izplatītākās atkarības profesionālu atlētu vidū. To, ka tieši sportistiem ir lielāks risks nokļūt minēto atkarību ietekmē, apliecina vairāki Ziemeļamerikas un Eiropas lielāko universitāšu pētījumi. Par Latvijas sportistiem šādu pētījumu pagaidām nav. Publiski par savām problēmām runājis vien retais sportists, taču skaudru piemēru netrūkst.

Intervija - Aigars Fadejevs, Olimpiskais vicečempions

"Tad korķē to pudeli vaļā, lej ciet, bet interesantākais ir tas, ka tad parādās ļoti daudz draugu. Tev ir nauda, un tev ir laiks, beidzot. Draudzība ir ļoti dārga, pēc būtības ļoti dārga, īpaši profesionālajiem atlētam, ja viņam ir prāts. Mums ir baigi daudz skaudru piemēru komandu sporta veidos. Neminēšu. Kuri ir beigušies ļoti bēdīgi. Azartspēles, kokaīns, prostitūcija un alkohols."

Aigars Fadejevs ir olimpiskais vicečempions soļošanā. Tagad – fizioterapeits, kura klientu lokā netrūkst pasaules elites līmeņa atlētu. Fadejevam pārmērīgu alkohola lietošanu veicināja sportista karjeras beigas un statusa maiņa sabiedrībā.

Intervija - Aigars Fadejevs, Olimpiskais vicečempions

"Pēc būtības profesionāls atlēts ir fizisks un mentāls kroplis. Viņam ir grūti socializēties, jo vienu dienu tad, kad viņš pabeidz karjeru, kā jau es minēju – konkrēti es – stāvu rindā "Rimi", un rinda nevirzās, bet es stāvu rindā – kādā sakarā? Kāpēc man jāstāv rindā? Pēkšņi es skatos apkārt – neviens neko nepienes, tev nav menedžmenta, un tev jāstāv rindā! Tad nāk tā skaudrā realitāte, tu aizbrauc mājās, principā tu negribi braukt uz pilsētu, tu sēdi savā milzīgajā mājā, un tu atkorķē pudeli – un tad jau forši, mierīgi."

Intervija - Maikls Grandners, Arizonas Universitātes asociētais profesors

"Daudzi atlēti saskaras ar pensionēšanās problēmām divdesmit, trīsdesmit gadu vecumā, kad vēl ir jauni pieaugušie un viņiem visa dzīve ir priekšā, bet viņiem šķiet, ka tā jau pagājusi. Viņi nezina, kas viņi ir, jo daudzus gadus bijuši tikai atlēti. Tādēļ šis pārejas periods dažiem kādreizējiem atlētiem ir ļoti grūts."

Latvijā nav specializēta atbalsta mehānisma atkarību gūstā nonākušiem bijušajiem un esošajiem profesionālajiem sportistiem. Tādu pakalpojumu nepiedāvā arī Latvijas Olimpiskā vienība, lai arī pēdējā laikā divi olimpiskie medaļnieki alkohola dēļ palikuši bez autovadītāja apliecības, bet vēl kādam olimpiskajam laureātam alkohola lietošana iet roku rokā ar smagu azartspēļu atkarību.

Intervija - Kārlis Lejnieks, LOK ģenerālsekretārs

"No Olimpiskās komitejas mēs dažādi mēģinājām konkrētam cilvēkam palīdzēt. Un ir ļoti sarežģīti. Ir jābūt preventīviem pasākumiem, jo tad, kad tas jau ir noticis, tad ir ļoti sarežģīti ko mainīt. Dažādi piedāvājumi uz rehabilitācijas centriem bija."

Intervija - Marija Vinberga, Zviedrijas azartspēļu pārvaldes pētniece

"Jā, ir būtiska sakarība starp alkoholu un azartspēļu risku. Taču jāņem vērā vēl viens jautājums, jo elites līmeņa atlēti ir diezgan kontrolēti vielu lietošanas ziņā."

Marija Vinberga padziļināti pētījusi profesionālu sportistu noslieci uz azartspēlēm. Esošie un bijušie profesionālie sportisti uzrādījuši krietni augstākus rādītājus azartspēļu atkarību skrīningos nekā nesportotāji.

Intervija - Marija Vinberga, Zviedrijas azartspēļu pārvaldes pētniece

"Azartspēļu spēlēšana var iziet ārpus kontroles daudz ātrāk nekā citas atkarības, un to var labāk noslēpt no pārējās komandas, jo azartspēļu atkarība nav redzama vai pārbaudāma."

Kārlis Lejnieks pieļauj, ka nākotnē uz Antidopinga biroja bāzes varētu tikt izveidota organizācija, kas aptver plašāku problēmu jautājumu loku, tai skaitā – sportistu atkarības. Pagaidām gan LOK rīcībā nav nekādu mehānismu, lai vērstos pret sportistiem, kas, piemēram, aizturēti par braukšanu dzērumā.

Intervija - Kārlis Lejnieks, LOK ģenerālsekretārs

"Bet tas ir pietiekami labs precedents, lai par to sāktu diskutēt un runāt: kā mēs redzam to, kādos sportistos tiek novirzīts valsts finansējums."

Aigars Fadejevs sportistus aicina lasīt grāmatas, jo grāmatās esot spēks. Intelekta asināšana, viņaprāt, palīdzēšot vieglāk iekļauties dzīvē pēc sportista karjeras beigām. Līdzīgas domās ir arī Latvijas Olimpiskā komiteja, kas apsver ideju nākotnē valsts finansējumu piešķirt tikai tādiem sportistiem, kuri vai nu mācās, vai arī jau ieguvuši augstāko izglītību. Kārlis Lejnieks gan uzsver, ka pagaidām tā ir tikai ideja, nevis reāls rīcības plāns.