Kas jāmaina Latvijas sportā? - Pasaules čempionāti Rīgā: cik izdevīgi Latvijas hokejam?
2021. gada pasaules čempionāts Rīgā bija dažādu emociju ieskauts. Lai čempionātu pilnībā varētu uzņemt Rīgā, no valsts budžeta steidzamības kārtā tika atrasti nepilni 4 miljoni eiro. Tas sadusmoja sporta pedagogus, kas vērsās pie valdības ar atklāto vēstuli tādu pašu summu piešķirt arī trūkstošajām valsts dotācijām treneru algām. Latvijas Hokeja federācijas iesniegtajā gada pārskatā par 2021. gadu uzrādīti zaudējumi nepilnu 450 tūkstošu eiro apmērā.
Intervija - Aigars Kalvītis, LHF prezidents
“Es gribētu teikt tā: mēs varētu teorētiski uzskatīt, ka čempionāts bija bez zaudējumiem, bet tāpat mēs izdevām naudu, lai čempionātu sagatavotu, kuru pilnībā neatguvām.”
Lai arī Starptautiskā hokeja federācija solīja segt visus ar čempionāta rīkošanu saistītos izdevumus, ne visus Latvijas Hokeja federācijai izdevās pamatot kā tiešā veidā ar čempionāta rīkošanu saistītus. Oficiālais čempionāta rīkotājs bija SIA “Hokeja akadēmija”. Tās gada pārskats par 2021. gadu joprojām nav atrodams, lai arī orgkomitejas vadītājs Edgars Buncis apgalvo, ka tāds esot iesniegts. Vienīgā atrodamā informācija ir par uzņēmuma nodokļu parādiem 2021. gada nogalē, vairāk nekā 60 000 eiro apmērā.
Intervija - Edgars Buncis, Čempionāta orgkomitejas vadītājs
“Visas saistības esam izpildījuši pagājušajā gadā, pabeiguši gadu bez parādiem un ar pienācīgām atskaitēm gan valsts institūcijām, gan pašvaldībai.”
Miljonos mērāmas dotācijas no starptautiskās federācijas tika iztērētas Latvijā, kas neapšaubāmi bija ieguvums atsevišķām pandēmijas nomocītām nozarēm. Bunča uzrādītajās bilancēs čempionāta ieņēmumi ir bijuši nedaudz lielāki par izdevumiem. Viņš gan piebilst, ka saukt šos ieņēmumus par peļņu nebūtu korekti.
- Ieņēmumi – 15,1 milj. eur.
- Izdevumi – 14,3 milj. eur.
Intervija - Edgars Buncis, Čempionāta orgkomitejas vadītājs
“2021. gada čempionāts viennozīmīgi tika dotēts. Kā es arī minēju, 250 tūkstoši mūsu pašu ģenerētie ienākumi ir nekas, salīdzinot ar izdevumu pozīciju.”
Dotācijas apmērs no Starptautiskās hokeja federācijas bijuši nepilni 9,6 miljoni eiro, lai arī publiski tika solīts atbalsts 12 miljonu eiro apmērā. Buncis izceļ, ka solīts bija atbalsts līdz 12 miljoniem eiro, nevis precīzi tāda summa. Starptautiskā hokeja federācija, par spīti vairākkārtējiem lūgumiem, atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumiem nevēlējās. Līdz ar to ir lielas neskaidrības par nākamā gada pasaules čempionāta sarīkošanas nosacījumiem.
Intervija - Edgars Buncis, Čempionāta orgkomitejas vadītājs
“Tas, kas šobrīd mums ir “uz rokas”, ir apliecinājumi no visām iesaistītajām pusēm, ka viņi ir gatavi līdzdarboties. Protams, neuzliekot finansiālas saistības nevienai pusei. Šī diskusija ir sākusies. Tiklīdz nonāksim pie saprotamiem līgumiem un izmaksām, mēs arī varēsim pateikt čempionāta sarīkošanas budžetu”.
Lai arī par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija finansiālu atbalstu nav solījusi, Latvijas Hokeja federācija cer, ka tas neizpaliks. Kā minimums, sedzot čempionāta licences maksu, kuras summa joprojām neesot zināma. Buncis skaidro, ka licences maksājums ierasti veido 10% no paredzamā apgrozījuma, bet nevar būt mazāks par 1,5 miljoniem eiro.
Intervija - Aigars Kalvītis, LHF prezidents
“Normāli Latvija maksā licences maksu visiem citiem sporta veidiem. Hokeja federācija tādas lietas nevar nofinansēt. Tur arī Izglītības un zinātnes ministrija ir lietas kursā. Tie izdevumi, kas būs nepieciešami, vienreizējie valsts ieguldījumi, - tie acīmredzot tiks veikti.”
Aigars Kalvītis cer, ka ar čempionāta rīkošanu izdosies gūt peļņu, ko novirzīt bērnu hokeja attīstībai. Piemēram, samazinot klubu izdevumus mājas spēļu rīkošanai vai algojot hokeja trenerus Rēzeknē un Jēkabpilī, kur uzbūvētas halles, bet nav tradīciju. Visu interviju ar Aigaru Kalvīti iespējams vērot Sporta Studijas “Youtube” kanālā.