Dokumentālā filma. "Ezera Sonāte. Filmas arheoloģija"

Kāpēc Laura nepalika kopā ar savu ideālo vīrieti Rūdolfu?... Vai nu mēs raudam, vai smīnam, bet šis jautājums ir neatbildēts jau 40 gadus. «Filmas arheoloģija» turpina atšifrēt latviešu kino klasikas noslēpumus!

Varis Brasla kopā ar aktrisi Lilitu Ozoliņu atgriežas Tomariņu mājās, lai atgūtu filmas laikā sasisto sienas pulksteni un atzītu, ka Gunārs Cilinskis tomēr airē labāk... Iespējams, tā ir Latvijas kino vēsturē spožākā dubultdebija, bet ko nozīmē būt diviem režisoriem uz komandtiltiņa? Ko par filmas veidošanas laiku slēpj rakstnieces Regīnas Ezeras dienasgrāmatas? Gunārs Cilinskis bija kā uzburts uz tobrīd slavenās rakstnieces romānu  «Aka», un viņam padomā bija tikai viena aktrise — Astrīda Kairiša, kura spēj uz ekrāna mīlēt tik niansēti dziļi un apgaroti. Kaut arī liktenīgā mīlētāja loma Cilinskim bija ierakstīta gēnos, par sevi viņš šaubījās. Lilita Ozoliņa temperamentīgo Viju esot izcīnījusi ar parūkas palīdzību, kaut arī konkurence bijusi skarba. Un tomēr, kāpēc melodramatisks klišejiskums nepadarīja filmu par saldsērīgu padomju laika pasaku ar skumji pareizām beigām? Vai galu galā Astrīda Kairiša piepildīs savu cilvēcisko sapni — satikties ar filmas šķelmi septiņgadīgo Māri — Egilu Veseri četrdesmit gadus pēc filmas? Komponists Imants Kalniņš joprojām uzskata, ka filmas «īstais mūzikas žanrs» ir valsis!

Ezera sonāte. Filmas arheoloģija.
Režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa.

Foto: Rīgas Kino muzejs, Aleksandrs Veisbārdis.