Sirds likumi. Aktrise Maija Doveika

Viņai vasarā apritēja trīsdesmit pieci gadi. Vecāki, brāļi, dzīvesgudrā vecmāmiņa, mazais dēlēns Pāvils un vēl krietns radu pulciņš bija atnākuši sveikt skaisto aktrisi. Visi tik sirsnīgi rosijās Lapmežciema  mājas pagalmā, ka televīzijas filmēšanas komandai bija bail izjaukt saskanīgo ģimenes idilli. Maijas Doveikas mīļie cilvēki lielajā saimē sanāk kopā ik svētdienu. Ģimene ir Maijas spēks. Portretraidījuma veidotājiem ir paveicies ieraudzīt mirkli, kā Nacionālā teātra spožās Antigones lomas atveidotāja nopūš trīsdesmit piecas dzimšanas dienas svecītes pašas uzceptajā kūkā, parunāties ar Maijas vecākiem, kuri kā sergenģeļi bijuši klāt arī aktrises dzīves trakajos brīžos.

Vasaras sākumā Maija Doveika vēl nenojauta, ka par Antigones lomu būs nominēta Spēlmaņu nakts nominācijā «Gada aktrise». Kad Maija spēlē Antigoni, viņa skatītāju burtiski ievelk sava tēla varā — tik patiesi, tik atkailināti, tik nežēlīgi pret sevi. Maijas tētim Andrejam pat esot bijis  bail skatīties uz savu meitu. Maijai Doveikai ir dzīves rūdījums, viņa meklē  līdz saknēm, pat dziļāk, lai ieraudzītu vispirms sevi un tad savu atveidoto tēlu. Rūdījums ir arī viņas pirms gadiem pieņemtais straujais lēmums — prom no Dailes teātra un doties meklēt sevi, uz Argentīnu.  Dzīves pārbaudījumu bijis daudz, to aktrise neslēpj. Ja runā, tad tikai patiesību.

Šis laiks aktrisei ir spožs — iespēja filmēties kino pie režisora Aika Karapetjana, pie režisora Viestura Kairiša Raiņa «Ugunī un naktī»,  Nacionālajā teātrī atveidot Laimdotu. Kur nu vēl Nacionālā teātra ceļojošā balva  — Elzas Radziņas kulons, kā sava teātra Gada aktrisei.

Raidījumu veidoja žurnāliste Ilze Strenga, režisore Zita Kaminska, operators Otto Ailts.