Kas jāmaina Latvijas sportā? - Parīzes medaļas Latvijā, Igaunijā un Somijā

Aizvadītajās Parīzes olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti tikai otro reizi kopš neatkarības atjaunošanas vasaras olimpiskajās spēlēs palika bez godalgām. Latvijas Olimpiskā komiteja olimpiādē sasniegto sola izvērtēt līdz septembra beigām. Komitejas šībrīža vadība olimpisko spēļu sagatavošanās procesā iesaistīta bija maz, jo pretēji tradīcijām – vasarā neilgi pirms olimpisko spēļu sākuma LOK biedri nomainīja komitejas vadību par prezidentu ievēlot Raimondu Lazdiņu. Bet visu plānošanu veica vēl iepriekšējā Jāņa Buka vadītā vadība.

Uz Parīzi devās mazākā gan Latvijas, gan Igaunijas delegācija vasaras olimpiādē kopš neatkarības atjaunošanas – Latviju pārstāvēja 29 atlēti, bet Igauniju – vēl par četriem mazāk. Abās valstīs antirekordu skaidro ar aizvien sarežģītāku kvalifikāciju olimpiādei.

Ja TOP10 izdevās iekļūt 8 Latvijas sportistiem, tad salīdzinoši mazākajā Igaunijas delegācijā dažādos sporta veidos desmit labāko atlētu vidū ir 13 olimpieši. Tomēr arī igauņi otro reizi kopš neatkarības atjaunošanas mājās pārradās bez izcīnītām medaļām.

Intervija - Marguss Klāns, Igaunijas Kultūras ministrijas Sporta departamenta vadītājs

"Uzskatu, ka Igaunija aizvadīja visai labu, bet ne teicamu olimpiādi. Mums ir nopietni jādomā, kas būtu jādara citādāk, lai nākamreiz izcīnītu medaļas vai vismaz medaļu, jo tas ir svarīgi valstij un iedzīvotājiem."

Pirms gadsimta Parīzē notikušajā olimpiādē Somija izcīnīja 37 godalgas, kas ir valsts rekords. Tomēr šī gada Parīzes olimpiādē arī Somija ar 57 atlētiem pirmo reizi vēsturē palika bez godalgām. Īsi pēc olimpiādes amatpersonas solīja ieturēt pauzi un analizēt notikušo, taču lielu daļu sabiedrības un sporta ekspertus blāvais rezultāts nepārsteidza. (https://www.helsinkitimes.fi/finland/finland-news/domestic/25508-paris-ends-finland-s-116-year-medal-streak-in-summer-olympics.html)

Intervija - Jari Lemse, KIHU Elites sporta institūta vadošais eksperts

"Somijā tikai viens no četriem zēniem sāk nodarboties ar individuālo vai olimpisko sportu. Tas nozīmē, ka sporta kultūra mainās."

Aizvien vairāk jauniešu Somijā piesaista komandu sporta klubi, kā arī motosports, orientēšanās un frisbijs – sporta veidi, kuri nav olimpiādē vai kuros Somijas valstsvienībai ir šobrīd apgrūtinoši kvalificēties. Tomēr Somijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar skolām un sporta klubiem reģionos koordinē elites sporta tīklu. Tajā 19 akadēmijās un 9 mācību centros jauniešus aicina gan mācīties skolā, gan trenēties sportā. (https://www.olympiakomitea.fi/tietoa-meista/verkostot/huippu-urheilun-verkostot/)

Aplūkojot minēto valstu elites sporta budžetus, jāsecina, ka vismazākais tas ir Latvijā - Latvijas Olimpiskās vienības sportistiem un treneriem veltīti nepilni 4,5 miljoni eiro. Pēcāk seko Igaunija ar 7,7 miljoniem eiro, bet Somijā visvairāk – šogad teju 18 miljoni eiro.

Igaunijas žurnālists Gunnars Leste novērojis, ka daudzu elites atlētu attīstībā būtiski ir papildu līdzekļi un palīdzība. Igauņu leģenda 2008. gada olimpiskais čempions diska metējs Gerds Kanters strādāja ar savu personīgo komandu un sponsoriem neatkarīgi no Igaunijas vieglatlētikas federācijas, līdzīga pieeja arī citām igauņu sporta zvaigznēm Anetei Kontaveitai un Kellijai Sildarai.

Intervija - Gunnars Leheste, Igaunijas ziņu portāla "Delfi" Sporta nodaļas vadītājs

"Gandrīz katrs veiksmes stāsts ir balstīts projektā. Svarīga laba ģimene, kas izveido treneru grupu, un dodas trenēties ārzemēs."

Šiem Igauņu augstākā līmeņa sportistiem pašiem bija savu privātie sponsori, Igaunijas sporta sistēma šo sportistu audzināšanā praktiski neiesaistījās. Tātad aizvien pieaugošāka un noteicošāka loma ir privātā sektora atbalstam. Igaunijā šobrīd uzskata, ka viņu olimpiskās vienības sportistu skaits būtu jāsamazina, lai nekomerciālo sporta veidu labākajiem atlētiem būtu iespēja saņemt lielāku valsts finansējumu. Turpmāk Igaunijas olimpiskajā vienības jauniešu sastāvā varēs iekļūt vien 18 līdz 22 gadus veci sportisti.

Intervija - Marguss Klāns, Igaunijas Kultūras ministrijas Sporta departamenta vadītājs

"Privātais sektors Igaunijā nav tik spēcīgs, lai atbalstītu elites sportistus. Arī pašvaldības nav tik bagātas, lai palīdzētu šiem sportistiem. Jāteic, ka federācijas un klubi nav tik spēcīgi kā Skandināvijā."

Intervija - Gunnars Leheste, Igaunijas ziņu portāla "Delfi" Sporta nodaļas vadītājs

"Es teiktu, ka tas ir kā nebeidzams aplis. Ja izņemsim šo valsts naudu, tad mums nebūs neviena rezerves sportista mūsu startiem."

Somijā hokejā un florbolā nodarbojas ļoti daudz jauno sportistu, un kopumā Somijā 70 procenti bērnu sāk sportot kādā no komandu sporta veidiem. Tajā pašā laikā šie sporta veidi joprojām saņem līdz pat divām trešdaļām sponsoru naudas. (https://yle.fi/a/74-20104308)

Intervija - Jari Lemse, KIHU Elites sporta institūta vadošais eksperts

"Viņi [Basketbola federācija] ir spējuši izveidot sistēmu, kurā somu basketbolisti attīstās, un viņiem ir labas pozīcijas ārzemēs, arī treneri ir visai labi. Tomēr kopumā sistēmiskā līmenī centralizācija ir nesusi vilšanās un neveiksme, varam to secināt."

Igaunijas un Somijas turpmākā Olimpiskās komitejas stratēģija lielā mērā būs atkarīga no rudenī gaidāmajām komiteju vēlēšanām. Igaunija un Somija atšķirībā no Latvijas nesasteidza vadības maiņas. Igaunijas komitejas prezidenta kandidāti ir bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljualaida, kā arī līdzšinējais vadītājs Urmass Sorumā. Somijas vēlēšanās uz vēl vienu termiņu kandidēs līdzšinējais komitejas galva, bijušais Helsinku mērs Jans Vapāvori, bet viņam būšot arī vairāki zīmīgi konkurenti. Igaunijas un Somijas komiteju sadarbība ar valsts struktūrām ir krietni veiksmīgāka, jo uz šo valstu komiteju vadītāju amatiem kandidē sabiedrības elite. Izmaiņas Latvijas sporta federāciju finansēšanā būs gan neatkarīgi no LOK lēmumiem, jo Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi nākamgad samazināt prioritāros sporta veidus uz 12 vai 10 veidiem.