Lībieši. Tad un tagad. 1. raidījums

"Lībieši. Tad un tagad" ir četru dokumentālu stāstu cikls, kuru centrā ir cilvēkstāsti, atmiņas un viņu nebeidzams darbs kopienas labā, lai saglabātu valodu, rituālus, tradīcijas un nodotu tās no paaudzes paaudzē. Kādam tā ir nejaušība vai likteņa "pirksts" būt saistītiem ar lībiešiem, kādam citam – pētniecības objekts un mūža darbs, vēl kādam citam atgriešanās pie savām saknēm. Daļa stāstnieku būs lībiešu pēcteči, daļa tādi, kas sevi identificē kā lībiešus,, bet daļa – cilvēki, kuriem šādas tiešas saiknes nav, taču kuru darbība vai neviltota interese saistīta ar šo tautu. Katra epizode būs veltīta kādai citai virstēmai un tiks skatīta kā pagātnes, tā arī tagadnes griezumā. Projektu autoru mērķis nav detalizēti izstāstīt kādu laika posmu, bet gan ar zināmu "skatu no malas" iemūžināt atsevišķu cilvēku stāstus, atmiņas un viedokļus. 

1. raidījums

Ziemeļkurzemes lībiešu ciemi izsenis tikuši atdalīti. Vai tas būtu savā starpā muižu pārvaldes ietekmē, vai no visas pasaules padomju varas slēgto teritoriju dēļ. Un pat šodien tie ir divu vietvaru pārraudzībā. Kā tas ietekmējis te dzīvojošos lībiešus? Tad un tagad. 

Tiksimies ar pārstāvjiem no Popes muižas un Dundagas pils, lai labāk izprastu, kā muižkungi izturējās pret piejūras lībiešu zvejnieku ciemiem un kādas bija attiecības, kā arī mēģināsim saprast, vai un kā muižu pārvaldības ietekmē ciemi atšķiras savā starpā. Tad gremdēsimies atmiņas stāstos par vecmāmiņām, pie kurām, lai brauktu ciemos, padomju varas slēgto teritoriju dēļ bija nepieciešamas īpašas atļaujas. Un pēcāk runāsim ar divām lībiešu pēctecēm šodien, lai jautātu, kā ir dzīvot un saimniekot lībiešu ciemos mūsdienās.