Kas jāmaina Olimpiskajās spēlēs? - Vai Latvijā ir par daudz valsts finansētu sportistu?

Latvijas Olimpiskā vienība tika nodibināta 1994. gadā, reaģējot neveiksmīgām ziemas olimpiskajām spēlēm Lillehammerē. Jaunizveidotās vienības mērķis bija sekmēt elites atlētu gatavošanos olimpiskajiem startiem. Pirmajā darbības gadā olimpiskajā vienībā bija 36 sportisti – tā brīža spožākās ziemas un vasaras sporta veidu personības.

Spilgtākie: Anna Orlova, Sandis Prūsis, Afanasijs Kuzmins, Jefimijs Klementjevs, Viktors Ščerbatihs, Raimonds Bergmanis, Aigars Fadejevs, Māris Bružiks

Trīsdesmit gadu laikā Olimpiskā vienība uzblīdusi līdz vairāk nekā 200 sportistiem, taču uz olimpiskajām spēlēm Parīzē Latvija dosies ar mazāko delegāciju kopš neatkarības atgūšanas – 29 sportistiem. Finansējums Latvijas Olimpiskās vienības sportistiem un treneriem šogad ir nepilni 4,5 miljoni eiro.

Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs uzskata, ka Latvijas Olimpiskajā vienībā ir krietni par daudz sportistu, turklāt lielākā daļa no tiem saņem visnotaļ nebūtisku atbalstu. Viņaprāt, gudrāk būtu lielāko daļu Olimpiskajai vienībai paredzētā finansējuma novirzīt sporta zinātnei un sekmēt federāciju un treneru kompetenci darbā ar bērniem un jauniešiem, bet Olimpiskajā vienībā atstāt tikai labākos, palielinot viņiem atbalsta apmēru.

Intervija - Aivars Platonovs, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents

"Mēs varam atstāt Latvijas Olimpisko vienību tikai priekš olimpiskajiem sasniegumiem. Bet tad tajā jābūt 20 cilvēkiem. Maksimums – 30. Nav jēgas tērēt enerģiju, resursus sportistiem, kuri, visticamāk, pat netiks uz olimpiskajām spēlēm. Drīzāk tā nauda būtu jānovirza talantu attīstības programmām."

Arī Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss uzskata, ka sportistu skaits Olimpiskajā vienībā būtu ievērojami jāsamazina – piecdesmit līdz septiņdesmit atlētu robežās. Savukārt jauno sportistu atbalstam būtu ieviešama atsevišķa programma. Markss uzskata, ka dot iespēju visiem sporta veidiem deleģēt savus pārstāvjus Olimpiskajā vienībā ir nepareizi – tam ir jābūt ekskluzīvam pakalpojumam labākajiem un talantīgākajiem.

Intervija - Toms Markss, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs

"Nav pieņemama situācija, ka pa vidu izkrīt kaut kādi 30 gadīgi sportisti vai 28 gadīgi sportisti, kuri nav sevi apliecinājuši elitē, un viņi tur [LOV] vienkārši atrodas."

Ja līdz šim federācijām Olimpiskajā vienībā bija atvēlētas kvotas un tās pēc saviem ieskatiem varēja tās aizpildīt, tad, visticamāk, turpmāk sportistiem būs jākvalificējas LOV dalībnieku sapulces apstiprinātiem kritērijiem. Pagaidām gan kritēriju apstiprināšana vēl nav notikusi.

Intervija - Toms Markss, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs

"Piemēram, tajā pašā šosejas riteņbraukšanā, kas konkurences ziņā ir nesalīdzināmi lielāka nekā kāds no ziemas sporta veidiem, tad tur arī būtu jāpiemēro koeficients. Desmitā vieta pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā nevar tikt nolikta blakus desmitajai vietai sporta veidā ar divdesmit dalībniekiem."

LOV dalībnieki ir Latvijas Olimpiskā komiteja (60%), Izglītības un zinātnes ministrija (29%) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (11%), kas nule kā pievienota Rīgas Stradiņu universitātei. Paredzams, ka jauno kritēriju apstiprināšana varētu arī nebūt visai gluda. Latvijas Televīzijai zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija izteikusi piedāvājumu atpirkt Latvijas Olimpiskās komitejas kapitāldaļas un kļūt par vairākuma akcionāru, jo Olimpiskā vienība tiek pilnībā finansēta no valsts budžeta. Pati ministrija to netieši apstiprina. 

Izglītības un zinātnes ministrija

"LOV dalībnieki jau kādu laiku risina jautājumu par dalībnieku savstarpējo attiecību noregulēšanu. Kā vienu no risinājumiem dalībnieki ir iepriekš jau apsprieduši – dalībnieku līguma noslēgšanu, kā arī cita starpā arī LOV kapitāldaļu atsavināšanu."

Intervija - Raimonds Lazdiņš, LOK prezidents

"Es nekomentēšu savstarpējās attiecības ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tas ir kapitāldaļu turētāja kompetencē. Un mēs strādājam, lai LOV attīstītos un mums būtu komplekss redzējums kopā ar RSU un Bērnu slimnīcas fondu no pašiem pirmsākumiem līdz pašai augšai."

Lazdiņš nevēlas komentēt Latvijas Olimpiskās vienības efektivitāti, kamēr nav noritējušas olimpiskās spēles. Pēc tām tikšot veikta izvērtēšana un pieņemti lēmumi. Viens no lēmumiem būs arī sportistu atalgojuma noteikšana. Ja līdz 2020. gadam atalgojumu sportistiem un treneriem pēc kritērijiem noteica Olimpiskā vienība, tad pēdējos gados brīvas rokas tika dotas federācijām. Kā rezultātā starpsezonā bobsleju pametuši trīs no vadošā četrinieka sportistiem, protestējot pret federācijas noteikto atšķirīgo atalgojumu katram no sportistiem, kas turklāt bijis mazāks nekā treneriem.
Lazdiņš nevēlas komentēt notikumus bobslejā un nekomentē arī to, vai nākotnē nevajadzētu atgriezties pie sistēmas, kad atalgojumu sportistiem un treneriem pēc kritērijiem nosaka Latvijas Olimpiskā vienība, nevis katra federācija individuāli – pēc saviem ieskatiem.