Lielās patiesības. Nāvei tuvā pieredze

Gaisma tuneļa galā, tikšanās ar mirušiem tuviniekiem un pārdabiskām būtnēm, atrašanās ārpus sava ķermeņa – tie ir redzējumi, par kuriem stāsta cilvēki, kuri bijuši uz nāves sliekšņa, bet atgriezušies šajā dzīvē. Šo fenomenu sauc par "nāvei tuvo pieredzi". Latviešu lasītājam nāvei tuvās pieredzes apkopojumi ir pazīstami no amerikāņu psihiatra R. Mūdija un holandiešu kardiologa van Lommela grāmatām. Tagad teologs un publicists Harijs Vagrants grāmatā "Viņpus nāves" ir apkopojis 11 Latvijas cilvēku nāvei tuvās pieredzes stāstus. Vieni teic, ka nāvei tuvās pieredzes redzējumi ir liecība par dzīves turpināšanos pēc nāves, citi norāda, ka tās ir tipiskas halucinācijas. Ko par to saka zinātne un baznīca? Ko šie pieredzējumi nozīmē cilvēkiem, kuri paši tos izdzīvojuši?