Kas jāmaina Latvijas sportā? - Zelta kalnu solīšana cīņā par LFF prezidenta krēslu

Kas jāmaina Latvijas sportā. Nākampiektdien Latvijas futbola federācijas prezidenta un valdes vēlēšanas. Kandidāti uz prezidenta amatu ir divi, - Raimonds Rudzāts un Andris Auziņš pētīja, ko tad sola katrs no kandidātiem.

26. aprīlī Latvijas Futbola federācija vēlēs savu jauno prezidentu un valdi. Uz prezidenta posteni atkārtoti pretendē pašreizējais federācijas vadītājs Vadims Ļašenko, bet viņam izaicinājumu met futbola Virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs. Pirms 4 gadiem Krivuņecs vēlējās kopā ar Ļašenko strādāt valdē, taču nerada tam pietiekamu atbalstu biedru vidū. Tagad bijušie sabiedrotie iet katrs savu ceļu.

Krivuņecs uzskata, ka spētu efektīvāk pārvaldīt federācijas finanšu resursus, nodrošinātu labāku pārvaldību un izstrādātu stratēģisko vīziju, kādas, viņaprāt, federācijai pašlaik trūkst.

Maksims Krivuņecs, LFF prezidenta amata kandidāts

"Šodien federācijā strādā 92 darbinieki. Ja mēs paskatīsimies uz labākajiem reģionālajiem piemēriem, kā Somija, kur programmu ir pat vairāk nekā Latvijas Futbola federācijā, tad tur strādā 42 darbinieki. Īslandes piemērs – 21 darbinieks ofisā, 16 papildus treneri."

Krivuņecs uzskata, ka federācijas valde strādā neefektīvi. Ļoti bieži valdes sēžu protokolos esot lasāms, ka informācija pieņemta zināšanai, bet neesot pieņemti lēmumi. Viņš, par pamatu ņemot valdes locekļu atalgojumu, veicis aprēķinu, cik federācijai izmaksā viena valdes sēdes stunda.

Maksims Krivuņecs, LFF prezidenta amata kandidāts

"Parasti cipari parāda reālo situāciju. 6000 eiro izmaksāja viena stunda LFF biedriem, lai valde pieņemtu kaut kādus lēmumus. Vai viņi ir apmierināti? Es nedomāju, ka viņi ir apmierināti."

Krivuņeca dāsnākais solījums ir futbola klubiem turpmāk novirzīt 30% visa federācijas budžeta. Pašlaik šī proporcija, pēc viņa aprēķiniem, esot vien 2%. Novirzītā summa tik ļoti palielinātos, jo infrastruktūrai paredzēto finansējumu plānots pa tiešo pārskaitīt klubiem, nevis pašvaldībām, kā tas ir bijis līdz šim. Plāns gan nav no vieglajiem, jo klubiem tad būtu jāuzņemas vesels lērums funkciju, kuras ikdienā nodrošina pašvaldības. Tāpat palielinās riski negodprātīgai naudas izlietošanai, taču Krivuņecs tos sola mazināt ar stingrām procedūrām un labu pārvaldību.

Maksims Krivuņecs, LFF prezidenta amata kandidāts

RR - "Vēl vienu starpnieku ieliekot, tā ir laba pārvaldība?"

MK - "Mēs vispār nestrādājam ar biedriem. Mēs [federācija] komunicējam reizi četros gados ar biedriem. Kad ir pirmsvēlēšanas."

RR - "Nu, labi – ja tu vienu reizi mēnesī teiksi, lai viņi nešmaucas, tad viņi nešmauksies?"

MK - "Tas ir jautājums par pārvaldību, atskaitēm un procedūrām, kas ieviestas."

RR - "Jautājums – vai federācija var tam izsekot? Es domāju, ka nevar."

MK - "Protams, var! Ir labi piemēri no finanšu industrijas, no korporatīvās pasaules."

Krivuņecs futbola Virslīgu vada kopš 2017. gada. Savulaik divus gadus darbojies arī Futbola federācijā, atbildējis par tās finansēm. Bijušie kolēģi atminas, ka darbā ar finansējuma piesaisti federācijai viņam nav diez ko sekmējies. Krivuņecs to skaidro ar to, ka pirmajā gadā nācies strādāt ar jau sastādītu budžetu, bet otrajā gadā viņa idejās valde neesot ieklausījusies. Kā savu lielāko trumpi viņš min veiksmīgu Virslīgas vadīšanu, kurai viņa laikā palielinājies gan apgrozījums, gan arī skatītāju skaits pie ekrāniem. Tieši Virslīgu viņš uzskata par iemeslu, kāpēc Latvijas futbola izlase regulāri pulcē pilnas tribīnes.

Maksims Krivuņecs, LFF prezidenta amata kandidāts

MK - "Es nedomāju, ka šodienas izlases rezultāti palīdz Virslīgai attīstīties. Tieši otrādi – Virslīga šodien palīdz piesaistīt interesi izlasei."

RR - "Tiešām?"

MK - "Jā, tas ir mans viedoklis".

Vadims Ļašenko laiku stundu garai intervijai ar Latvijas Televīziju visas nedēļas laikā tā arī neatrada. Citās intervijās kā savus padarītos darbus viņš uzskaitījis infrastruktūras attīstību, sieviešu futbola masveidības uzplaukumu un izcīnītās tiesības Latvijā rīkot starptautiskus turnīrus. Tāpat arī pašā vēlēšanu priekšvakarā izdevies panākt vienošanos ar Rīgas domi par zemi stadiona celtniecībai Lucavsalā. Jāatzīmē, ka vairāki uzrunātie futbola eksperti komentēt Ļašenko paveikto atteicās. Tikmēr žurnālists Uldis Strautmanis pašreizējā prezidenta darbu gan stadiona sakarā, gan kopumā vērtē kritiski.

Uldis Strautmanis, Delfi.lv žurnālists

"Ļoti vājas prezentācijas, ļoti vāja uzstāšanās. Visur tiek teikts viens un tas pats – ka stadions ir nepieciešams. Bet, nerunājot par stadionu, šī argumentācija ir ļoti vāja, bez faktiem. Man kā žurnālistam vienmēr gribas dzirdēt faktus. Es neesmu dzirdējis ne uz vienu [jautājumu.] Viss ir mākoņos tīts – būs tā, kaut kā, kaut kur. Nav tikai par stadionu runa. Jebkurā jautājumā. Būs kaut kā. Kaut kā izdarīsim. Kaut kur aiziesim. Nu, kaut kā saies."

Krivuņecs publiski sola biedriem izmaksāt 30% visa federācijas budžeta, kā arī katram klubam palīdzēt sastādīt attīstības plānu un piesaistīt tam finansējumu, palīdzot savest kopā ar pareizajiem cilvēkiem. Sarunas par attīstības plāna izpildi ar katru klubu Krivuņeca ievēlēšanas gadījumā būšot reizi gadā. Jāatzīmē, ka futbola federācijā ir 99 biedri. Tikmēr Vadims Ļašenko vēlētājiem dotos solījumus publiski nepauž, taču aizkulisēs nav sēdējis rokas klēpī salicis.

Uldis Strautmanis, Delfi.lv žurnālists

"Futbola federācijas iekšienē biedri varētu pastāstīt, kā šī vienošanās notiek. Skaidra tirgošanās. Tāpēc arī nav nekādas publikācijas nekur. Atļautas vai neatļautas, tas ir cits jautājums, bet tā ir tirgošanās ar futbola federācijas līdzekļiem, nevis ar savējiem."

Kā kopīgie mīnusi abiem kandidātiem tiek minēti autoritātes trūkums sabiedrībā un vājā atpazīstamība ārpus futbola aprindām. Tomēr Latvijas Futbola federācijas prezidenta krēsls ir ļoti iekārojams, jo tā ir Latvijā turīgākā sporta organizācija. Galvenokārt pateicoties starptautiskajām dotācijām, 2023. gadā tās izdevumi pārsniedza 18 miljonus eiro, kamēr Latvijas Basketbola savienībai tie bija 7 miljoni eiro, bet Latvijas Hokeja federācijai – 4,5 miljoni eiro.