Kāda ir vietvaru loma tautas sporta veicināšanā un ko varam mācīties no Somijas un Nīderlandes piemēra

Stand Up - Mariss Priekulis, LTV žurnālists

"Pašvaldību iedzīvotāju kūtrā iesaistīšana fiziskajās aktivitātēs, finansējums par labu zēniem sportā, kā arī tālejošu plānu trūkums rada robus ne tikai veselības, bet arī ekonomikas jomā – tā secinājusi Valsts kontrole, veicot revīziju piecās Latvijas pašvaldībās."

"Eurobarometer" dati liecina, ka Latvijā vismaz reizi nedēļā sporto 39% iedzīvotāju, bet citas fiziskas aktivitātes veic vairāk nekā puse iedzīvotāju. Mazkustīgums rezultējas vismazāk veselīgi nodzīvotajos dzīves gados Eiropas Savienībā, kur tie ir vidēji 64 gadi, bet Latvijā – 54 gadi, kas nesasniedz pensionēšanās vecumu.

Revīzijas galvenais secinājums – lauvas tiesa vietvaru sporta budžeta nonāk jaunatnes sportā.

Intervija - Oskars Erdmanis, Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta sektora vadītājs

"Bet tas galvenais mūsu secinājums ir šī finansējuma sadales nesamērība, jo mēs konstatējām, ka faktiski pašvaldības 87% no saviem resursiem velta bērnu un jauniešu sportam, kas nav slikti, mēs to nekādā ziņā nekritizējam, bet līdz ar to, ka visi pārējie pašvaldības resursi, kas ir tikai 13%, tiek novirzīti tautas sportam."

Latvijas Pašvaldību savienībā vērtē, ka secinājums neataino patieso situāciju. Revīzijas laiks sakrīt ar pandēmiju, jo revidēšana veikta no 2020. līdz 2022. gadam. Lai mainītu situāciju, pašvaldībām būtu jāsamazina jaunatnes sporta finansējums, vai jāatņem naudu citām vajadzībām. Pašvaldību savienībā fiziskās aktivitātes aicina uztvert plašāk.

Intervija - Guntis Apīnis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos

"Jo sports ir tas, ko teicu – peldēšana, pārgājieni, kaut vai ražas novākšana dārzā – tās visas arī ir fiziskas aktivitātes, un nav obligāti jābūt sacensībām stadionā."

Stereotipi par "puišu" un "meiteņu" sporta veidiem redzami pētītajās sporta skolās, kurās divas trešdaļas audzēkņu ir zēni. Piemēram, hokejā, futbolā un florbolā zēnu īpatsvars veido 90% no dalībniekiem.

Vienlaikus Pašvaldību savienība vēlas aktīvāku vietvaru komunikāciju ar iedzīvotājiem. Sabiedrības aptaujas ļautu veidot pievilcīgākus sporta pasākumus.

Intervija - Oskars Erdmanis, Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta sektora vadītājs

"Proti, ja pašvaldības budžetā gadā tiek piešķirts konkrēts finansējums, tad, protams, gribētos zināt, kāds pretī ir rezultāts. Ne tikai tikai rezultāts, kas ir izdarīts, cik pasākumi ir noorganizēti, bet kāda no tā ir jēga? Proti, vai ar šiem pasākumiem mēs palielinām šo pašvaldības iedzīvotāju fizisko aktivitāti? Diemžēl šobrīd uz to atbildēt nav iespējams."

Vēl grūti atbildāms jautājums skar bērnu agrīnu specializāciju sportā, kura var radīt mazskaitlīgākas treniņgrupas. Ja būs lielākas treniņgrupas, samazināsies infrastruktūras noslodze un paliks vieta arī pieaugušajiem un senioriem.

Ja Latvijā regulāri ar sportu nodarbojas trešdaļa iedzīvotāju, tad Eiropas sportiskāko valstu galvgalī ierindojas Nīderlande ar 60% un Somija ar 71% aktīvu iedzīvotāju. Hāgas Lietišķo zinātņu universitātes profesors Koens Brīdvelds uzsver sporta objektu tuvumu blīvi apdzīvotajā Nīderlandē.

Intervija - Koens Brīdvelds, Hāgas Lietišķo zinātņu universitātes sporta ietekmes profesors

"Mēs esam turīga, augsti izglītota valsts, kurā daudzi cilvēki ilgstoši sēž, tā vietā, lai kustētos. Mūsu valdība un privātais sektors tautas sportā ir ļoti iesaistīts, un vēl vairāk - Nīderlandes sportā ir ļoti daudz brīvprātīgo."

Kā nākotnes riskus tautas sportam Nīderlandē profesors saskata jauniešu pasīvumu un ienākumu nevienlīdzību. Nīderlandē darbojas īpaši fondi mazturīgo iedzīvotāju iesaistei sportā un kultūrā, tomēr palīdzība vēl nesasniedz visus interesentus. Tikmēr Somija pēc "Eurobarometer" datiem ir sportiskākā valsts Eiropā. Kati Leh-to-nena ir kādreizējā distanču slēpotāja, Pasaules čempionāta bronzas godalgas ieguvēja, bet šobrīd pētniece. Lehtonena uzskata, ka rūpes par iedzīvotāju kustīgumu šobrīd ņem virsroku pār profesionālo sportu.

Intervija - Kati Lehtonena, Jiveskiles Lietišķo zinātņu universitātes vadošā pētniece, bijusī distanču slēpotāja

"Šobrīd šķiet, ka elites sportam ir vairāk jāpamato sava pastāvēšana nekā tautas sportam. Lai gan mums aiz muguras ir diezgan laba elites sporta vēsture."

Pētniece novērojusi, ka Somijā attīstītā ceļu infrastruktūra mudina iet vai braukt ar velosipēdu uz skolu vai darbu, tikmēr sievietes vairāk iecienījušas fitnesa centrus, bet seniori – peldbaseinus.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija arī turpmāk neprasīs sporta federācijām konkrētu finansējuma daļu noteikt tautas sportam. Tomēr bērnu un jaunatnes sportam federācijas šobrīd novirza 40%, bet pēc gada – pusi no saņemtā valsts finansējuma.

Latvijas pašvaldībām tautas sporta uzlabošanā jāizpilda trīs uzdevumi – pirmkārt, sasniegt mērķgrupu ārpus sportiski aktīvajai jaunatnei; otrkārt, finansējumu tērēt izmērāmam rezultātam; treškārt, sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām.