Daudz laimes, jubilār! Horeogrāfs, deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis

Varbūt kāds nezina, kas ir Jānis Ērglis, taču, šķiet, Latvijā nav neviena cilvēka, ka nezinātu viņa veidoto deju "Es izjāju prūšu zemi", kas šī gada Dziesmu un deju svētku laikā, skriedama pa dažādu mediju elektroniskajām lappusēm, kļuva par mīlētāko svētku hitu, aizsniedzot arī tos, kurus neinteresē ne latviešu skatuviskās dejas norises, ne arī dziesmu un deju svētki vispār. Iespējams, ka īpaša pateicība jāsaka kādam no deju kolektīva "Pērle" vīrišķīgi atraktīvajiem puišiem, kas "Prūšu zemes" soli izdejoja improvizētā solo priekšnesumā lietusgāzes laikā, Daugavas stadiona vidū, kam aplaudēja daudzi. Nu daudzi pazīst šo vīrišķīgi brašo dejas soli ne mazāk maģiskajā Ainara Mielava mūzikas ietvarā, taču ne visi zina, ka šī deja nebūt nav radusies šī gada svētku sakarā, bet, kā raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" atklāj nu jau pieaugušais horeogrāfa un dejas meistara Jāņa Ērgļa dēls, arī dejotājs un horeogrāfs, Dāvis Ērglis: šī deja diezgan ilgi gaidījusi savu slavas stundu. Dāvis "Prūšu zemes" rašanās brīdi atceras no savas bērnības, kad tēvs veidojis un izdejojis tās horeogrāfiskos zīmējumus ģimenes mājokļa istabā. Mūsu skatuviskās tautas dejas tradīcija izaugusi no ļoti prasīgās baleta tradīcijas – Jānis Ērglis ir kādreizējā baleta solista, Valsts deju ansambļa "Daile" mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfa Ulda Žagatas skolnieks, un, starp citu, vēlāk šos amatus no Lielā skolotāja – kā Ērglis dēvē Žagatu – arī mantojis. Raksturojot Ulda Žagatas nozīmi, dejas profesionāļi mēdz teikt, ka Žagata tautas dejā ir tas pats, kas Pauls "vieglajā" mūzikā. Savukārt Jāni Ērgli kolēģi sauc par cienīgu Žagatas tradīcijas turpinātāju un horeogrāfu "ar dievišķu jaunradītāja talantu". Ja kāds gribētu saskaitīt Jāņa Ērgļa paša izdejoto soļu garumu, visticamāk, tas būtu daudz garāks nekā attālums līdz prūšu zemei, savukārt viņa veidoto deju kopskaits sliecas pāri 200. Jānis ir arī deju kolektīva "Teiksma" vadītājs; šo kolektīvu varētu uzskatīt par Ērgļa radošo laboratoriju, kā arī lielo ģimeni, kurā dejo visu paaudžu dejotāji, jo, kā saka viņi paši: "no labas un mīļas ģimenes aiziet ir grūti". Ērglis bijis Deju svētku virsvadītājs kopš 1993. gada, gan šajos, gan arī iepriekšējos svētkos, kopā ar savu kolēģi Jāni Purviņu veidojis deju lieluzvedumus "Māras zeme" (2018) un "Mūžīgais dzinējs" (2023), kā arī ir daudzu citu deju uzvedumu autors.