Neērtie latvieši. LTV dokumentālā filma

Latvieši PSRS. Tie pagājušā gadsimta 20.–30. gados, palikdami Krievijā, Ukrainā u.c., darbojās vadošos amatos čekā, militārajā jomā, Komunistiskajā partijā, cēla padomju tautsaimniecību, veidoja specifisku latviešu kultūru vai strādāja pavisam vienkāršu darbu. Kas viņus vadīja – ideāli, varaskāre vai izdzīvošanas apsvērumi? Karjeras tieksmes? Vai traģēdija, par kuras upuriem viņi kļuva Staļina represiju laikā realizētajā "latviešu operācijā", bija likumsakarīga? Statistikas dati ir nežēlīgi – vairāk nekā 22 360 aizturēto. Vairāk nekā 16,5 tūkstošiem piespriests nāves sods. Filmas veidotāji izvēlējās veidot savu stāstu, balstoties gan uz vairāku, pašu izvēlētu filmas varoņu dzīves gājuma piemēriem, gan arī kopumā ieskicējot tos apstākļus, kādos 20.–30. gados PSRS dzīvoja tur palikušie mūsu tautieši. Gandrīz gadsimtu senos notikumus palīdzēs saprast vēsturnieki Vita Zelče, Toms Ķikuts, Ēriks Jēkabsons, Jānis Riekstiņš, Gints Apals un Edgars Engīzers. Personību šķautnes iezīmēs literatūras pētniece Ilze Ļaksa-Timinska, kino dokumentālists Tālivaldis Margēvičs, producents Gints Grūbe un Eduarda Smiļga Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Filmas izveidei izmantoti apjomīgi avotu krājumi no Okupācijas muzeja, Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja, Kara muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondi, kā arī grāmatas " Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags" fotogrāfijas u.c. Kāpēc mēs arī šodien tik maz runājam par šo vēstures tēmu? Un vai vispār par to vajag runāt? Kā? Šie un daudzi citi jautājumi un atbilžu meklējumi veido filmas pamattēmu. Bet tas, kādu interpunkcijas zīmi lietot pie filmas nosaukuma – pēdiņas, jautājuma, izsaukuma zīmi vai vienkārši punktu –, lai paliek filmas "Neērtie latvieši" skatītāju ziņā.

Latvija, 2023. 

Režisore: Agita Cāne-Ķīle. 

Scenārija autore: Iveta Lepeško. 

Aizkadra teksta autore: Rudīte Kalpiņa.