Kas jāmaina Latvijas sportā? - LOK prezidenta maiņas aizkulises

Žoržs Tikmers ieies vēsturē kā pirmais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents kopš neatkarības atjaunošanas, kurš amatā nenostrādāja pat vienu pilnvaru termiņu. 11. jūlijā par jauno LOK prezidentu ievēlēts Jānis Buks. 

Tieši Buks bija viens no Tikmera opozīcijas publiskajiem līderiem, tāpēc zīmīgi, ka pirmais darbs jaunajā amatā bija Daugavpils Olimpiskā centra padomes likvidācija. 

Intervija - Jānis Buks, LOK prezidents

Būdams LOK prezidents, Žoržs Tikmers bija šīs padomes loceklis, par ko bija izpelnījies arī darba mašīnu. Tieši saimniekošanas stils olimpiskās kustības iekšienē kļuva par vienu no Tikmera klupšanas akmeņiem. Atklātībā nākusī informācija par Tikmera bijušās sievas un pašreizējās dzīvesbiedres līdzdalību vairākos uzņēmumos, kas sniedz pakalpojumus olimpiskajiem centriem un Olimpiskajai komitejai, nebija zināma plašākai sabiedrībai, taču gadiem ilgi par to zināja un klusēja vairāki ietekmīgi sporta sistēmas cilvēki. 

Tikmeram stājoties LOK prezidenta amatā, viņš no varas grožiem malā pastūma vairākus labi informētus ilggadējos kolēģus. To savā runā LOK Ārkārtas ģenerālajā asamblejā uzsvēra arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, kā kļūdu minot iepriekšējās LOK valdes – Tikmera un Kārļa Lejnieka – pārlieku lielo paļaušanos uz politisko vidi. 

Intervija - Aigars Kalvītis, LHF prezidents

"Šī paļaušanās noveda pie, pirmkārt, izrēķināšanās ar bijušajiem LOK darbiniekiem, funkcionāriem, vadītājiem. Viņi daudzi zaudēja amatus. Un galvenais iemesls – nevis tāpēc, ka viņus negribēja sporta sabiedrība, bet tāpēc, ka kāds no politiskajām aprindām norādīja: ja šo jūs neatlaidīsiet, jūs vispār naudu vairs nedabūsiet, mēs ar jums nesadarbosimies." 

Teju vai izšķirošo lomu Tikmera gāšanā no amata nospēlēja riteņbraucējs Toms Skujiņš. Viņš asi vērsās pret lēmumu iesaldēt valsts finansējumu tiem sportistiem, kuru pārstāvētajās sacensībās nebija liegts zem neitrāla karoga startēt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Zem sankciju āmura pakļuva Latvijas vadošie riteņbraucēji un tenisiste Jeļena Ostapenko. 

Intervija - Aigars Kalvītis, LHF prezidents

"Ko dara mūsu vadība? Tā, paļaujoties uz ministriju un meklējot mieru starp ministriju un sporta sabiedrību, ņem un atņem stipendijas sportistiem. Nepakonsultējoties nemaz ar izpildkomiteju un varas struktūrām, kas ir mūsu iekšējās pārvaldes struktūras."

Lai arī summas bija niecīgas, precedents ieguva plašu starptautisku rezonansi, nodarot lielu kaitējumu sportistu reputācijai. Skujiņa publiskā argumentācija un prasība amatpersonām viņam atvainoties izpelnījās lielu sabiedrības atbalstu. Latvijas Olimpiskā komiteja, piekrītot Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem līguma grozījumiem, nonāca pretrunās gan saviem statūtiem, gan Olimpiskajai hartai, gan Latvijas Republikas Sporta likumam. 

Drīz vien pēc Skujiņa publiskā uznāciena lēmums tika ielikts straujā atpakaļgaitā, bet LOK vadības opozīcija jau bija ieskrējusies, un viena no lielākajām aktīvistēm bija tieši Riteņbraukšanas federācija. Bez tās opozīcijas kodolu veidoja arī Volejbola federācija, Basketbola savienība, Peldēšanas federācija un Hokeja federācija. 

Kad Tikmers no amata bija atkāpies, dienaskārtībā bija jautājums arī par LOK ģenerālsekretāra Kārļa Lejnieka turpmāko nākotni. Rosināto neuzticības balsojumu Lejnieks izturēja. Neilgi pirms balsojuma SUP un sērfošanas federācijas prezidents Normunds Barinovs pārmeta Lejniekam tirgošanos ar ietekmi. 

Intervija - Normunds Barinovs, Latvijas Sērfošanas un SUP federācijas prezidents 

Intervija - Kārlis Lejnieks, LOK ģenerālsekretārs

Pusotra mēneša laikā Kārlis Lejnieks pārmetumus par tirgošanos ar ietekmi tā arī nav atspēkojis. Jauno LOK prezidentu Jāni Buku gan tas nemulsina. 

Intervija - Jānis Buks, LOK prezidents

Zīmīgi, ka pēc stāšanās amatā Buks publiski atvainojās Lejniekam, īsti nekonkretizējot, par ko tieši. Latvijas Televīzijai zināms, ka abu ģimenes saista sena draudzība, taču priekšvēlēšanu process to ir būtiski sašķobījis.