Polijā piemin Varšavas geto sacelšanās upurus

Polijas galvaspilsētā Varšavā noticis geto sacelšanās 80. gadadienas atceres pasākums. Tajā piedalījās arī Polijas, Vācijas un Izraēlas prezidenti Andžejs Duda, Franks Valters Štein-meiers un Ichaks Hercogs.

     Duda pasākumā norādīja, ka ir jānoliec galvas geto sacelšanās varoņu priekšā. Viņi cīnījās pret naidu un nacismu un par savu brīvību un cieņu. Varšavas geto nemiernieki esot drosmes piemērs. Savukārt Hercogs pateicās Polijai par piemiņas saglabāšanu, un uzsvēra, ka atmiņas par holokausts nav postmodernas vai relatīvas. Ļaunums - nacisti un viņu atbalstītāji bija, un bija arī upuri un taisnības cīnītāji. Arī Štein-meiers cīnītājus nosauca par varoņiem un atzina savas valsts atbildību par pagātnes noziegumiem un par kopējo nākotni. Geto Vācijas nacistu okupācijas varas iestādes izveidoja 1940.-jā gadā, lai izolētu ebreju kopienu. Sākotnēji tajā uzturējās vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, bet līdz 1943. gadam deportāciju, nāvessodu, bada un slimību dēļ ieslodzīto skaits bija samazinājies līdz dažiem desmitiem tūkstošu. Sacelšanās sākās 19. aprīlī, kad nacisti mēģināja atsākt atlikušo ebreju deportācijas uz nāves nometnēm, un turpinājās vairākas nedēļas. Toreiz gāja bijā gandrīz visi iemītnieki, un nacisti pilnībā izpostīja šo teritoriju.