otrdiena, 29. novembris

Vārda dienas: Ignats, Virgīnija

Latvijas Sabiedriskie Mediji Bērnistaba

Latviešu godi. Miķeļi

“Latviešu godi” ir izzinošu raidījumu cikls par senajiem latvju godiem, kas saules kalendārā iezīmē gadalaiku sākšanos – pavasarī Lielā diena, vasarā vasaras saulgrieži vai Jāņi, rudenī – Miķeļi un ziemā – ziemas saulgrieži. Gadu gaitā šie senie svētki apauguši ar kristīgajām tradīcijām, citu tautu rituālajām dabībām un ēdieniem, ko ceļam galdā. Jaunā ģimene Florenci-Vīksnes, Ieva un Oskars ar mazo Leonardu, savas ģimenes tradīcijas vēl tikai veido. Tādēļ katru epizodi viņi dosies ciemos pie kādas folkloras kopas, lai izzinātu, kādus rituālus un kāpēc senie latvieši piekopa, saules kalendāra svētkus atzīmējot. Rudens sērija veltīta Miķeļdienai – Apjumībām. Šos svētkus dēvē arī par rudens saulgriežiem un svin, jo raža ir novākta, apcirkņi un pagrabi piepildīti, būs ziemā pārtikusi dzīvošana. Ieva un Oskars dodas uz Lēdurgu, ciemos pie Ilzes Kļaviņas un folkloras kopas “Putni”, lai saprastu, kas mums, latviešiem, ir Miķeļdiena kopējā dzīves ritumā, kāda nozīme ir Jumim un kā svinami šie svētki. Ieva un Oskars jautās un Ilze atbildēs – kur atrast Jumi, kāpēc pinams vārpu vainags un skaitāmas pupiņas un zirņi. Kopā mācīsimies sist spriguļus dejā, iesim rotaļā “Divi par maz, trīs par daudz” un lēksim pāri salmu bizei “Pļāvējā”. Inārs Helmuts Oskaram ierādīs, kā cepama kārtīga rupjmaize, bet viņa sieviņa Laima kopā ar Ievu ceps mīkstu jo mīkstu baltmaizi un pīrāgus. Galds vai lūzīs no ēdieniem un dzērieniem, jo ir bijusi laba vasara, labs ražas gads. Tas ir kārtīgi jānosvin. Vai Ieva un Oskars ko aizgūs savai turpmākai dzīvei no apjumību rituālajām darbībām?