Ielas garumā. Viesīte. Brīvības un P. Stradiņa ielas

Pa Brīvības ielu uzkāpjam vienā no 9! Viesītes pakalniem - Valeskalniņā, ko vietējie dēvē arī par Āža muguru. Uz platās muguras uzcelts gan vietējais Brīvības piemineklis, kas atgādina par cīņām pret bermontiešiem 1919. gadā, gan piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem. Taču vislielāko ievērību pelna ev.-lut. Brīvības baznīca – vienīgā baznīca Latvijā, kam dots šāds nosaukums. Tas ir pēdējais dievnams, kas Latvijā uzcelts pēc arhitekta prof. Paula Kundziņa projekta 1939. gadā. Gan baznīcas, gan skolas celtniecību dzimtajā Viesītē atbalstījis izcilais ķirurgs prof. Pauls Stradiņš. P. Stradiņa vārds dots ielai, kas ierīkota Mazā bānīša jeb šaursliežu dzelzceļa stacijas vietā. Gandrīz vai katrā viesītiešu ģimenē kāds strādāja uz dzelzceļa, tāpēc tik sāpīga pilsētiņai bija bānīša slēgšana 1972. gadā. Vilciena romantiskais tēls ir viens no pilsētas simboliem un Mazā Bānīša parkā var sasveicināties ar mašīnistu Oskaru un pasēdēt vagonā. Viesītei nepieder viduslaiku pils, bet ir sava kultūras pils – lielākais kultūras nams lauku novados - , kur saglabāts unikāls 90. gadu interjers. Ēka atrodas ļoti dzīvā pilsētiņas vietā, pakalnā starp Raiņa, P. Stradiņa un Smilšu ielām, bet no kultūras pils jumta pa īstam varam novērtēt Sēlijas mežu un pakalnu skaistumu.