Ielas garumā. Pa Lielupi un Ērgļu, Undīnes un Omnibusa ielām Jūrmalā. 1. daļa

Reiz Lielupe bija kā lielceļš, pa kuru kursēja buru laivas, tvaikoņi un baržas, kas pārvadāja cilvēkus un kravas no Rīgas un Jelgavas uz Jūrmalu un atpakaļ. Ap 1870. gadu gar Lielupes krastu Majoros un Dubultos  kādiem septiņiem tvaikoņiem bija savas piestātnes. Dzelzceļa izbūve 1877. gadā gan mainīja ceļotāju paradumus, jo dzelzceļa satiksme bija ātrāka un ērtāka. Tomēr kuģošanas romantika saglabājās cauri laikiem un kaut reizi mūžā gandrīz vai katrs būs braucis uz Jūrmalu ar jahtu, padomju laika «Raķeti»vai kādu citu ātrgaitas kuteri. Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga jau sen mudināja mūs doties ceļojumā pa Lielupi Jūrmalas garumā, iedvesmai iesakot izlasīt britu burātāja un rakstnieka Artura Rensoma grāmatu «Kad Jelgavā bija buras». Viņš pirms astoņdesmit gadiem kuģoja pa Lielupi savā jahtā «Racundra», vērojot dabu, makšķerējot un izzinot satikto cilvēku dzīvesstāstus. Mēs darījām līdzīgi, tikai maršruts bija īsāks un mazliet citādāks, jo iegriezāmies arī ielās, kam doti seno tvaikoņu vārdi. Jāpiebilst, ka stāstam būs arī turpinājums.