Ielas garumā. Rītabuļļi. Dzintara, Rojas, Vētras un Ielejas ielas

Rītabuļļos publika ir raiba – zvejnieki, meža sargi, izbijuši jūrnieki, bet pašā centrā – Imanta Kokara saime. Kur maestro, tur valodas šķiltin šķiļas - par dzīvi, kaimiņiem un sevi-, klausītājiem liekot vien piekrītoši māt ar galvu: “Tā pasakaina dzīve! “ Tomēr daži, arī pastniece Briežu Anniņa, Rītabuļļos pēc piecdesmit gadiem jūtas kā trimdinieki, jo pēc kara piespiedu kārtā pārcelti no Daugavgrīvas. Padomju armija tur ierīkoja slēgto zonu, bet privātmājas nojauca. Tomēr Anniņa nokļuva labos ļaudīs, un par Robežnieku Olgu, neoficiālo Buļļu prezidenti, vien var stāstīt stundām.
Rītabuļļos ir arī savas arhitektūras pērlītes, ko cēluši gan baltvācieši, gan latviešu kapteiņi, un pat savs Adamsu namiņš.