Ielas garumā. Gaujas, Starta, Atlasa ielas

Raidījums veltīts dažādu paaudžu zēniem, kuriem šī apkaime bija pirmais spēļu laukums un reizē dzīves skola. Viņu vidū arī Andris Strēlis un Jānis Treimanis – vieni no pirmajiem Latvijas Televīzijas operatoriem tālajos piecdesmitajos gados. Rīgas – Skultes dzelzceļa līnija ir kā robeža starp klasisko, pilsonisko Rīgu un industriālo Čiekurkalnu, kurā paslēpies augstākminēto ieliņu puduris. Starta iela starpkaru periodā bija ievērojams sporta centrs, jo rūpnīcas «Fēnikss» korpusos tika ierīkotas sešas volejbola un basketbola zāles, un tur notika arī 2. Eiropas čempionāts basketbolā. Pēckara puikām Starta iela gan saistās tikai ar tanku rūpnīcu. Gaujas ielā pirms kara atradās Linu un kaņepāju centrālā uzņēmuma noliktavas, bet Atlasa ielā uzņēmuma «Konzums» desu darbnīca un «Bekona eksports». Tagad «Rīgas Miesniekam» pieder visa Atlasa iela, kas noslēgta no abām pusēm. Padomju laikā augušie Tēraudlietuves ielas zēni vispārēja deficīta apstākļos nereti pamanījās pārķert gaļas kombināta žogam pāri lidojošus desu luņķus, izpeldēties Čiekurkalna ūdenstorņa baseinā un palīdzēt nomainīt jumtu savai – Jāņa Poruka Rīgas 8. vidusskolai. Atsevišķs stāsts ir par Meža kapiem, ko arhitekts Georgs Kūfalts izveidoja kā parku, un Tēlnieku darbnīcām Gaujas ielā, kurām pamats likts 1925. gadā, kad tur ierīkoja Brāļu kapu komitejas akmeņu kaltuvi. Tām blakus tēlnieks Augusts Folcs 20. gadsimta 30. tajos gados uzcēla savu darbnīcu.