Ielas garumā. Matīsa iela

Matīsa iela aizstiepjas vairāk nekā 2 kilometru garumā no Brīvības ielas līdz dzelzceļam pie Matīsa kapiem. Matīsa ielas sākumu iezīmē vērienīgais 30. gados būvētais Vidzemes tirgus nams un Reinholda Šmēlinga sarkano ķieģeļu arhitektūras stilā projektētais tirgus, policijas iecirknis un ugunsdzēsēju depo. Cita zīmīga Matīsa ielas ēka uzcelta 1964. gadā. Tā ir «Bērnu pasaule» - katra padomju bērna sapnis. Slīdošās kāpnes, milzīgi skatlogi, kuros zvēriņus ārstēja dakteris Aikāsāp vai darbojās citas mehāniskās rotaļlietas un kafejnīca «Mārīte», kurā varēja pamieloties ar saldējumu.  Turpat blakus atradās piecdesmito gadu «Mūsu sētas bērnu» pagalms. Ar šo rakstnieces Zentas Ērgles grāmatu uzaugušas vairākas paaudzes, bet varoņu prototipi meklējami 31. namā.
   Aiz Čaka ielas Matīsa iela kļūst platāka un kādu pārsimt metru garumā to var dēvēt pat par aristokrātisku. Ielas kņada un steiga pierimst, gribot negribot jāpaceļ acis uz augšu, lai aplūkotu lepnos nacionālā romantisma, jūgendstila un eklektisma arhitektūrai piederīgos namus, kuru fasādes var sacensties pat ar centra ēkām.
 Taču turpat līdzās ir strādnieku Rīga ar koka īres namiem, proletariāta dzejnieka Leona Paegles apdziedātā pilsēta. Padomju laikā ielu pārdēvēja par Revolūcijas ielu, un zināms pamats tam bija.  Strādnieku mītiņš Rīgas dumpja laikā, dažādu kreiso organizāciju dalībnieku gājieni, Matīsa kapos apglabātie 1905. gada revolucionāri, no Centrālcietuma atbrīvoto komunistu gājiens 1940. gada 21. jūnijā. Tomēr 1990. gadā Matīsa iela atguva savu seno nosaukumu.