Ielas garumā. Kojusalas, Grēdu, Balvu, Varakļānu un Fridriķa ielas

Kojusalas iela ierīkota vietā, kur kādreiz atradās Rīgas pilsētas sekretāra Andreasa Koija muižiņa. Kartē skatoties, Kojusalas iela met dīvainas cilpas un vietām it kā pārtrūkst, lai pēkšņi parādītos krietni tālāk. Tāpēc lieti noder kolēģa Arvīda Babra padoms, jo viņš dzīvo turpat blakus Grēdu ielā un viņam patīk krāt un pētīt senas kartes. Grēdu iela savu nosaukumu dabūjusi par godu koku grēdām, kas atradušās pie Augusta Dombrovska sērkociņu fabrikas. Vēlāk slavenais mecenāts pirmos panākumus uzņēmējdarbībā guvis šajā apkaimē. Veci koki un zilo vizbulīšu paklājs pavasarī atgādina par kādreiz skaisto Kojusalas dārzu, kas atradās starp Kojusalas un Grēdu ielām, bet parks saglabājies tikai iepretī kādreiz tik populārajai Rīgas Sporta manēžai. Grēdu ielā iezīmīgākā ir t.s. „ centrālkomitejas māja”, ko padomju vara uzcēla nomenklatūras vidējam un zemākajam rangam, bet garās divstāvu koka ēkas ar galerijas tipa koridoru un vienistabas dzīvoklīšiem Kojusalas ielā ir tipisks 19. gadsimta beigu strādnieku miteklis. Varakļānu iela ir iezīmīga ar vienīgo māju ielā, bet Fridriķa ielā atrodas arhitekta Paula Mandelštama projektētais tramvaju depo.