Ielas garumā. Ropažu iela

Ropažu iela ir daļa no senā satiksmes un pasta ceļa. Tagad ielas «valdnieks» ir tramvajs, bet auto vienvirziena kustība ļauj nedaudz atslogot Brīvības ielu. Ropažu ielai ir pamats lepoties ar dažādos laikos celtiem namiem. Jūgendstila laikmeta pērle ir Krusta baznīca – arhitektu Vilhelma Bokslafa un Edmunda Frīzendorfa meistardarbs, ko 1909. gadā uzmūrējis latviešu amatnieks Pēteris Radziņš. Latvijas laikā pēc arhitekta Pāvila Dreijmaņa projekta Rīgas pilsēta uzcēla rindu mājas Art Deco stilā. Atsevišķa ieeja veda divstāvu dzīvoklī, bet aiz loga atradās dārziņš. Uz dažu māju gala fasādēm var saskatīt Latvijas un Igaunijas karogu krāsas. Un arī par to ir savs stāsts. 1961. gadā, kad kosmosā uzlidoja Jurijs Gagarins, padomju vara Ropažu ielu pārdēvēja viņa vārdā. Tad beidzot pabeidza celt pirms desmit gadiem iesākto VEF Kultūras pili, ko arhitekts Nikolajs Semencovs iecerēja t.s. Staļina baroka stilā, bet laiki mainījās un beigās sanāca industriālais modernisms. Līdzās Kultūras pilij mirdz Latvijas Mobilā telefona administratīvās ēkas fasāde, kas jau pieder 21. gadsimtam. Arhitekti Edīte Bērziņa un Alvis Zlaugotnis.