Ielas garumā. Parādes, Lēpju, Birzes u.c. ielas Daugavgrīvā

Daugavgrīva atrodas iepretī Bolderājai Buļļupes otrā pusē. Bolderāja veidojusies kā zvejnieku, loču un muitnieku ciems, bet Daugavgrīva - kā cietokšņa priekšpilsēta, tāpēc ielas tur kā ar lineālu novilktas. Tā mums paskaidro novadpētnieks Arvis Pope, kura grāmata „Rīgas galvenā nomale” var kalpot kā ceļvedis katram, kurš grib iepazīt Bolderāju un Daugavgrīvu. A. Pope uzaudzis Daugavgrīvā, bet viņa tēvs dienējis Latvijas armijas mīnu divizionā, tādēļ cietoksnis A. Popes zēnībā bijis galvenais pievilkšanas objekts. Kazemātus un slepenās ejas, cietokšņa vaļņus un komandpunktus viņš labprāt izrāda mūsdienu puikām, kas pieteikušies mums ceļabiedros. Padomju armija pēc kara vietējiem lika atstāt Daugavgrīvu, privātmājas nojauca, bet to vietā uzcēla daudzstāvu namus virsnieku ģimenēm. Ziemas ostā, kas toreiz bija sevišķi slepena vieta, jo tur bāzējās kara kuģi un atomzemūdenes, pirms kara atradās Šturmu ģimenes mājas. Divi no brāļiem Šturmiem dzīvo Daugavgrīvā un palīdz mums iztēlē uzburt Zvīņu un Birzes ielu pirmskara veidolu. „Šeit ielu nosaukumi skan kā mūzika”, tā saka Andrejs Kostaņenko - padomju virsnieka dēls, dzejnieks un rokmūziķis. Pārsteidzoši skan Andreja stāstītais par padomju jauniešu brīvdomību mūzikā un apģērbā toreiz slēgtajā zonā. Bet Buļļupes vidū - Mīlestības saliņā - vasarās bieži apmetās hipiji no visas Padomju Savienības.