Daudz laimes, jubilār!

Šīs reizes viesis savu vārdu – Edmunds - aizguvis no slavenā A. Dimā romāna “Grāfs Monte-Kristo” galvenā varoņa. “Manā bērnībā mēs ar mammu un māsu dzīvojām diezgan lielā nabadzībā, un mamma laikam vēlēja man dzīvē atrast tādu laimes salu kā grāfam Monte-Kristo,” sava vārda vēsturi raksturo aktieris, režisors un aktiermeistarības pedagogs Edmunds Freibergs. Viņš ir pārliecināts, ka laimes salu ir atradis. Un kā gan ne? Vienlīdz talantīgs aktieris un režisors, pie tam – ilgus gadus teātra kolektīvs uzticējies, viņam esot galvenā režisora amatā. Freiberga vadībā teātris pārdzīvojis arī “izsūtījuma” gadus VEF kultūras pilī, laikā, kad Nacionālais teātris ticis kapitāli remontēts. Saturēt kolektīvu kopā tādā brīdī patiešām ir sarežģīts uzdevums, kas prasa gan psiholoģijas, gan vadības prasmes. Aktiera un režisora gaitas Edmunds Freibergs uzsācis jau mājās – kopā ar māsu iestudējot savas ludziņas. Vēlāk - savas skolas teātrī arī ķēries pie režijas. Tiesa – obligātajā tematā – lugā par Ļeņina dzīvi. Pie tam – spēlēdams arī galveno lomu. Luga esot izgāzusies, taču – nav ļaunuma bez labuma! Te 12-gadīgo pusaudzi noskatījuši radio cilvēki, tādejādi Edmunds ilgus gadus bijis radio bērnu balss, piedalījies arī LTV bērnu raidījumos. 13 gados E. Freibergs debitējis uz Nacionālā teātra skatuves, sava vēlākā skolotāja un režisora Alfrēda Jaunušana iestudējumā “Esi sveicināta, mīlestība!” ar dievināto Antru Liedskalniņu galvenajā lomā. Pateicoties savai jūtīgajai pasaules uztverei, vērīgumam un aizrautībai, Freibergs ir arī liels jokotājs. Ne velti tieši viņš sajuta nepieciešamību pēc tā saucamā politiskā teātra, ko iedibināja jau Teātra dienu koncertos padomju gados un vēlāk turpināja ar leģendāro Žurku Kornēliju (Svetlana Bless) un Circeni (Jānis Skanis) daudzkārtējās karikatūrās par Latvijas politiski ekonomiskajām aktualitātēm.