Cytaidi latviskais piedāvā: Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība

«Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība.» Francis Trasuns Latgales kongress nebija spontāns un nejaušs notikums. To ievadīja konsultācijas un orgkomitejas darbs, vēlāk – rezolūcijas publiskošana un kongresā pieņemto lēmumu realizācija. Ierasti esam fokusējušies tikai uz kongresa divām dienām (1917. gada 26. un 27. aprīlis), bet mazāk pamanām un novērtējam apstākļus, kuri bija pirms un pēc vēsturiskā notikuma. Kongresā, tā sagatavošanā un lēmumu īstenošanā izšķiroša nozīme bija garīdzniekam un politiķim Francim Trasunam. Dzimis Sakstagalā 1864. gadā bagātu zemnieku daudzbērnu ģimenē. Skolojies Jelgavā un Sanktpēterburgā, iesvētīts par Romas katoļu baznīcas priesteri. Paralēli garīdznieka darbam tulkojis grāmatas latgaliski, izdevis avīzi, rakstījis dzejoļus, fabulas un lugas. Viņš bija pirmais profesionālais politiķis no latgaliešu vidus – no 1906. gada 27. aprīļa līdz 1906. gada 8. jūlijam bija Krievijas Pirmās Valsts domes deputāts. Te viņš iepazīstas ar baltiešu kolēģiem, šie kontakti lieti noder vētrainajos 1917. un 1918. gada notikumos. Pēc Latvijas valsts izveidošanas bija Satversmes sapulces un Saeimas deputāts. Šajā laikā samilza F. Trasuna konflikts ar Latvijas katoļu baznīcas un tā saucamo Katoļu partijas virsvadību. Tas noslēdzās ar F. Trasuna ekskomunikāciju. Viņa mūžš noslēdzas Rīgā, 1926. gadā - Lieldienu laikā. Kā ekskomunicētu personu viņu neļāva apbedīt katoļu kapos, kurus viņš pats, būdams Rēzeknes dekāns, savulaik bija iesvētījis. “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali”, viņa bērēs teica Valsts prezidents Jānis Čakste. Kas ir trasunisti un kempisti? Vai F. Trasuna glorifikācija nav izspēlējusi ļaunu joku ar šī cilvēka piemiņu un viņa personību padarījusi par kaut ko shematisku un nedzīvu? Ko par F. Trasunu un viņa devumu domā cilvēki šobrīd, pēc simts gadiem? Ieklausīsimies F. Trasuna dzimtai piederīgo teiktajā, ļausimies vēsturnieku un pētnieku secinājumiem un apgalvojumiem. Uzzināsim, kā top Latgales kongresam veltītais piemineklis Ķekavā, kas tiks atklāts Rēzeknē, kongresa norises vietā, maija pirmajā nedēļā. Raidījumu vada Daugavpils Universitātes docents Valentīns Lukaševičs.