Nacionālie dārgumi.100 g kultūras

Edgars Zveja Dziedātāja Edgara Zvejas samtaino baritonu atpazīs katrs, kurš kaut reizi klausījies viņa priekšnesumu. Apjūsmots operetes premjers: Edvīns “Silvā”, Šandors “Čigānu mīlā”, Petručio “Kūpsti mani, Kēt!”, misters Higinss “Mana skaistā lēdija”, Ābrams “Trīnes grēkos”… Pirmais latviešu estrādes dziedātājs, kurš kopā ar Valentīnu Butāni tautās izveda R.Paula, Ģ.Ramaņa, E.Īgenbergas, R.Ores u.c. latviešu komponistu dziesmas. Turklāt R.Pauls ar E.Zveju sadarbojies vairāku desmitu gadu garumā – “Ziemas vakars”, “Mēs tikāmies martā”, “Vāverīte…”, kā arī mūzikls “Māsa Kerija” ar neaizmirstamo E.Zvejas Herstvudu. „Mākslinieka panākumu atslēga, protams, bija viņa balss, kurai līdzīgu mēs pēdējos piecdesmit gados neesam piedzīvojuši,” uzskata mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte. Taču labi nodziedāt var daudzi, bet ne visi spēj radīt neaizmirstamu priekšnesumu, likt ieklausīties dziesmā. Edgars Zveja to spēja, jo viņam piemita arī skatuves harizma un aktiera talants. Viņš bija t.s. dziedošais aktieris, kas prata uzmirdzēt arī kino epizodēs – mākslas filmās “Ceļazīmes”, ”Ķlāvs – Mārtiņa dēls”. Un, ja atļauts pajokot, arī pats labākais bērnu auklis pasaulē, jo vairākas paaudzes aizmiga, klausoties Zvejas dziedāto “Pulkstens deviņus jau zvana….”