Kas jāmaina Latvijas sportā? - Izcilības novērtēšana Latvijas sportā raisa jautājumus
Gada nogalē jau tradicionāli tiek dalītas valsts naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Šogad apbalvojamo sarakstam 66 iedaļas. Lielākās summas piešķirtas olimpisko un paralimpisko spēļu izcilniekiem.
Apbalvojamo sarakstā dominē olimpiskās disciplīnas un to federācijas. Sportisti, viņu treneri un federācijas atalgoti ne tikai par panākumiem olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, bet arī pasaules un Eiropas čempionātos, tai skaitā junioru līmenī.
No 66 apbalvojamajiem 56 izcilnieki ir no olimpiskās un paralimpiskās saimes. Kā izņēmumi minami alpīnists Edvards Gruzītis, dambretisti Guntis Valneris, Roberts Misāns un Guntars Purviņš, sambo sportists Viktors Reško, rallija ekipāža Mārtiņš Sesks un Renārs Francis un Latvijas Florbola savienība, kas apbalvota par U19 vīriešu un sieviešu izlašu dalību pasaules čempionātā. Tāpat naudas balvu izpelnījies Latvijas Slēpošanas savienības sportists Raimo Vīgants par otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā rollerslēpošanā, kas veido īpaši specifisku situāciju, jo tā ir ziemas sporta veida vasaras disciplīna.
Zīmīgi, ka vīriešu dambretes komandai bronza pasaules komandu čempionātā ir novērtēts kā izcils sasniegums, bet analogs panākums sievietēm – nav. Tāpat naudas balvas atteiktas vairākiem tehnisko sporta veidu izcilniekiem, šāvējiem, sambo un vindsērfinga meistariem.
2.3. Neatbalstīt naudas balvu piešķiršanu un neiekļaut Latvijas Nacionālās sporta padomes
priekšlikumā Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu šādus sportistus, viņu trenerus,
sportistus apkalpojošos sporta darbiniekus, apkalpojošo personālu par šādiem sasniegumiem:
2.3.1. Latvijas Automobiļu federācijas sportistu Ervīnu Grenci par FIA Eiropas autokrosa čempionātā izcīnīto otro vietu Super Buggy
2.3.2. Latvijas Zēģelētāju savienības sportistu Jāni Preisu par Formula Windsurfing Fpil Youth and Masters pasaules čempionātā izcīnīto otro vietu
2.3.4. Latvijas Ūdens motosporta federācijas sportistu Tomu Budzinski par pasaules čempionātā Formula Future izcīnīto pirmo vietu
2.3.5. Latvijas Ūdens motosporta federācijas sportistu Nilu Slakteri par pasaules čempionātā Formula Future izcīnīto otro vietu
2.3.7. Latvijas Motosporta federācijas sportistu Franci Gustu par Eiropas čempionātā spīdvejā U-19 izcīnīto pirmo vietu
2.3.10. Latvijas Sambo federācijas sportisti Mariju Seļezņovu par Eiropas čempionātā sambo
jauniešiem izcīnīto pirmo vietu
2.3.11. Latvijas Sambo federācijas sportistu Maksimu Duinovu par Eiropas čempionātā sambo
jauniešiem un junioriem izcīnīto trešo vietu
2.3.14. Latvijas Dambretes federācijas sportistes Jeļenu Tkačenko, Mariju Magdalēnu Neredu, Neļu Kristīni Malahovsku par pasaules komandu čempionātā 64 lauciņu dambretē izcīnīto trešo vietu
2.3.17. Latvijas Zēģelētāju savienības sportisti Vitu Matīsi par Pasaules čempionātā vindsērfingā Raceboard izcīnīto pirmo vietu
Uz naudas balvām nevar pretendēt populārākie Latvijas individuālo sporta veidu pārstāvji, jo tie savus panākumus negūst formālos Eiropas vai pasaules čempionātos, arī olimpiskajās spēlēs vai Pasaules kausa kopvērtējumā ne. Tā, piemēram, ik gadu ārpus Latvijas sporta izcilniekiem tiek atstāts bokseris Mairis Briedis.
To, ka Latvijas sportā valstiskā līmenī ir liels haoss izcilības noteikšanā, apliecina arī Trīs zvaigžņu balvas pretendentu saraksts. Nominācijā “Gada izrāviens” balvai izvirzīta 3x3 basketbola izlase, kura godalgotas vietas sezonas nozīmīgākajās sacensībās izcīna jau 5 gadus, kā arī Artūrs Plēsnieks, kurš jau iepriekš izcīnījis godalgas pasaules un Eiropas čempionātos.
Nominācijā “Gada sportists” nominēti Agnis Čavars un Kārlis Pauls Lasmanis, bet nav nominēti viņu komandas biedri. Tāpat “Gada sportista” nominācija ir neaizsniedzama Kristapam Porziņģim un Elvim Merzļikinam, kuri aizvadīja savas produktīvākās sezonas attiecīgi NBA un NHL laukumos. Īpaši kolorīta ir nominācija “Gada komanda individuālajos sporta veidos”, jo no tās izriet, ka, piemēram, pludmales volejbols, kamaniņu divnieks vai 3x3 basketbols ir individuālie sporta veidi, lai gan pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka tajos sportisti sadarbojas – dod cits citam piespēles vai vienlaicīgi iestumj un vada vienu un to pašu rīku. Tuvāk individuālajam sporta veidam tādā gadījumā būtu pielīdzināms hokejs, kur spēlētāju piecnieki mainās ik pa minūtei un daļa spēlētāju laukumā vienlaicīgi nepavada ne sekundi.
Izglītības un zinātnes ministrija sola, ka pēc olimpiskajām spēlēm Pekinā sportistu prēmēšanas kārtība tiks ievērojami mainīta. Par to publiski runājusi arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, gan neminot konkrētus virzienus, kā šīs pārmaiņas varētu izpausties.
Process nesolās būt viegls, jo tā gaitā Izglītības un zinātnes ministrijai nāksies rast atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Vai olimpiskajās disciplīnās, kuru sportisti tiek galvenokārt uzturēti par valsts naudu, naudas balvu apjoms ir samērīgs pret to sportistu panākumiem, kuriem šādu privilēģiju nav?
Olimpieši, pretēji citiem sportistiem, saņem ikmēneša pabalstus jeb faktiski algu, valsts dotē viņu pārstāvētās federācijas, Olimpiskajā vienībā tiek apmaksāti treniņu un medicīnas izdevumi.
- Vai izcilības mēraukla ir tikai sacensību nosaukums un formālais statuss vai tomēr arī prestižs un konkurence pasaulē?
Tā, piemēram, Aļonas Ostapenko uzvara 2017. gada “French Open” turnīrā tika apbalvota ārpus kārtas, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
- Vai Latvija var atļauties maksāt vienas no lielākajām naudas balvām visā pasaulē?
Piemēram, pētījums pirms 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Korejā atklāja, ka par olimpisko zeltu Latvijā ir trešās lielākās naudas balvas pasaulē. Arī vasaras spēļu kontekstā Latvija regulāri ir desmitniekā.
