Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta sabiedrība komentē priekšlikumus jaunatnes sporta sakārtošanai

Kampaņas “Bērnu sporta uzrēķini” ietvaros savus argumentus pauda gan vecāki, gan amatpersonas, gan treneri. Visas iesaistītās puses atzīst, ka sistemātiskas izmaiņas ir jāveic, taču to ieviešanai vispirms jāizprot situācijas būtība – no visu iesaistīto pušu skatpunkta. 

Intervija - Rihards Leja, Handbola treneris

“Ja man par zāli vai formām ir jāmaksā konkrēta summa vai arī par autobusu konkrēta summa, tad jebkuru summu es vecākiem aplieku ar nodokli. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāpārmaksā. Ja es to daru, iekasējot naudiņu skaidrā, pasakot vecākiem: re, man ir konkrēts pasūtījums, uzrādot gan izmaksas, gan piegādi, nekas netiek slēpts. Tāpat kā draugu lokā sametamies naudu, es pēc tāda paša principa darbojos. Es tur neko sliktu nesaskatu.” 

Kampaņas izskaņā Latvijas Televīzija sadarbībā ar advokātu biroju “Sorainen” prezentēja priekšlikumus vecāku izmaksu un to pavadošās ēnu ekonomikas mazināšanai. 

Viens no priekšlikumiem ir celt VID attaisnoto izdevumu slieksni vienai ģimenei no 600 eiro gadā līdz 1200 eiro. Latvijas Televīzijas aptaujātie sporta nozares eksperti to atzīst par labu priekšlikumu, taču vairākos dārgākos sporta veidos tam būtu ļoti minimāla ietekme uz vecāku izmaksām. 

Tāpat eksperti ir pārliecināti, ka būtisku atspaidu dotu arī pievienotās vērtības nodokļa samazināšana vai pat atcelšana bērnu sportam. Eiropas Savienības PVN direktīva ļauj bērnu sportam PVN nemaz nepiemērot. Skeptiķi gan norāda, ka tas automātiski nenozīmē vecāku izmaksu samazinājumu, ja pakalpojuma sniedzējs cenu politiku nemaina. Mazāk aktuāls šāds priekšlikums būtu tām pašvaldību sporta skolām, kas par velti izmanto pašvaldību infrastuktūru. 

Trešais priekšlikums aizgūts no Zviedrijas un paredz to, ka dažādus papildus maksājumus, ko treneri šobrīd iekasē skaidrā naudā, varētu legalizēt, ja treneri pakalpojuma apmaksu saņemtu no diviem avotiem. Proti, vecāki maksātu par nodokļa tiesu mazāku summu, kā rezultātā viņiem nebūtu jāgaida attaisnoto izdevumu atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas.  Savukārt treneri šādi varētu legalizēt maksājumu saņemšanu un uzlabot sociālās garantijas. No 2023. gada Latvijā plānots ieviest automatizēto nodokļu kontu, kurā nodokļa tiesa valstij tiktu aizskaitīta automātiski un treneriem nebūtu jāved papildus grāmatvedība. Par šo gan viedokļi dalās. 

Intervija - Maksims Širokovs, Hokeja treneris

“Protams, ir daudz vienkāršāk, ja samaksā mazāku summu tobrīd. Tas ir daudz vienkāršāk un patīkamāk nekā gada beigās caur papīriem mēģināt to nodokli dabūt atpakaļ. Vecākiem tas vienkārši būtu ērtāk.” 

Intervija - Kaspars Gorkšs, Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors

“Ja skatāmies, ka patiesībā sporta nozare ir diezgan inovatīva un spējīga rast risinājumus, kā apiet likumu, ko pierāda arī šī milzīgā ēnu ekonomikas daļa bērnu sportā, tad man bail, ka šis modelis Latvijā ar šā brīža vecāko vidējo godprātības līmeni attiecībā uz nodokļu nomaksu nav īsti realizējams.” 

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe uzskata, ka prioritārai tomēr būtu jābūt treneru pienācīgai atalgošanai. Šobrīd lielākā daļa treneru ir pārstrādājusies, no kā cieš kvalitāte un veidojas dažādas nestandarta situācijas, tai skaitā treneru finansiālajās attiecībās ar vecākiem. 

Intervija - Diāna Zaļupe, LSIIDP vadītāja

“Tā statistika ir bēdīga. Strādāt par treneriem paliek tie, kas ir pensionāri, vai tie, kas strādā vēl vismaz kādā darbavietā. Vismaz vienā.” 

Zaļupe kā vēl vienu potenciālu priekšlikumu min ieviest iespēju nodokļu maksātājiem pašiem izvēlēties, kurai organizācijai novirzīt, piemēram, pusprocentu no saviem nodokļiem. Citās valstīs šāda prakse jau eksistē. 

Intervija - Diāna Zaļupe, LSIIDP vadītāja

“Ja skatāmies, cik katram ir audzēkņi, tad, ja katra audzēkņa vecāks savu pusprocentu ziedotu tai sporta izglītības iestādei, kurā viņa bērns darbojas, tad tas būtu tāds fonds, no kura varētu treneriem palielināt algas, arī iegādāties inventāru un dažādas citas lietas darīt.”

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece intervijā Latvijas Televīzijai apsolīja, ka par attaisnoto izdevumu sliekšņa pacelšanu personīgi aprunāsies ar finanšu ministru Jāni Reiru, savukārt par Zviedrijas modeļa ieviešanas lietderību vispirms padziļināti diskutēs ar padotajiem Izglītības un zinātnes ministrijā. Izmaiņas PVN likmēs ministre kā risinājumu pagaidām nesaskata.