Projekts "Būris". 16.marts un 9.maijs. Godināt un atcerēties. Bet vai svinēt?
Jau gadiem ilgi kā sabiedrību šķeļošs un konfrontējošs vēstures notikums ir Otrais pasaules karš un ar to saistīti divu datumi – 16.marts un 9.maijs. Pompozās svinības Pārdaugavā 9.maijā un leģionāru piemiņas gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 16.martā, nekad nenotiek tā vienkārši. Un gadu no gada to pavada gan strīdi par šo datumu vēsturisko nozīmi, gan to, kā un kur tos vajadzētu svinēt un atzīmēt.
Par to diskutējām arī šajā “Būra” sērijā. Savu pārliecību “Būrī” aizstāvēja Nacionālās apvienības jaunatnes organizācijas valdes loceklis, Edgars Kristaps Rupeiks un aktīva 9.maija pasākumu rīkotāja un atbalstītāja, nesen arī politiķe Elizabete Krivcova.
Eksperta viedokli par sabiedrības attieksmes maiņu pret šiem strīdīgajiem datumiem sniegs komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns, bet NATO Izcilības centra vadītājs Jānis Sārts par vēstures datumiem kā hibrīdkara ieročiem.
Par to diskutējām arī šajā “Būra” sērijā. Savu pārliecību “Būrī” aizstāvēja Nacionālās apvienības jaunatnes organizācijas valdes loceklis, Edgars Kristaps Rupeiks un aktīva 9.maija pasākumu rīkotāja un atbalstītāja, nesen arī politiķe Elizabete Krivcova.
Eksperta viedokli par sabiedrības attieksmes maiņu pret šiem strīdīgajiem datumiem sniegs komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns, bet NATO Izcilības centra vadītājs Jānis Sārts par vēstures datumiem kā hibrīdkara ieročiem.
