Projekts «Būris». Naida runa. Teikt, ko domā un domāt, ko teikt.

Vārda brīvība ir milzīga vērtība un demokrātijas stūrakmens, taču tā nav neierobežota. Kur ir tā robeža, kad viedoklis un tiesības brīvi izteikties, jau tiek saukts par naida runu? Par naida runas izpausmes arēnu šodien kļuvis internets. Ieraksti un komentāri, kas veicina naidu un neiecietību pret kādu sabiedrības grupu, parādās regulāri – pandēmijas laikā pat vēl vairāk. Latvijā izplatītākā naida runa ir uz etniskā pamata – gan pret latviešiem un krieviem, gan ebrejiem un romiem. Tāpat arī pret seksuālajām minoritātēm, imigrantiem. Pēdējā laikā arī pret sievietēm, īpaši žurnālistēm un pret mediķiem.

Par naida runas problemātiku Latvijā diskutējām arī “Būrī” – ar cilvēktiesību aktīvistu un kustības “Dzīvesbiedri” vadītāju Kasparu Zālīti, kurš pats cietis naida noziegumā un Saeimas deputātu Jāni Iesalnieku, kurš par saviem ierakstiem uz vairākiem mēnešiem tika bloķēts kādā populārā sociālajā tīklā. Ekspertu viedokļus diskusijā papildinās Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska un Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Komentāri

Kategorijas