«Teātris.zip» īpašā izlase: Dailes teātra izrāde «No saldenās pudeles»

Dailes teātra simtgades sezonas noslēgumā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu cikls «Teātris.zip» piedāvā noskatīties piecas Dailes teātra izrādes, kas glabājas LTV arhīvos. Kā piekto «Teātris.zip» publicē Blaumaņa joku lugas «No saldenās pudeles» iestudējuma (1999) ierakstu, kas tapis 2000. gadā.

Silvija Radzobe (Latvijas teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija. R.: Zinātne, 2007., 146. lpp.):

«1999. gada maijā Kārlis Auškāps iestudē Rūdolfa Blaumaņa komēdiju «No saldenās pudeles» ar Jāņa Petera un Imanta Kalniņa draiski pikantajām dziesmām, kuras kopš tālajiem 80. gadiem (Imanta Kalniņa operete pirmizrādi piedzīvoja 1975. gada 23. decembrī Rīgas Operetes teātrī Jāņa Kaijaka vadībā - red.), kad tās pirmoreiz tika atskaņotas Operetes teātrī, jau paspējušas folklorizēties.»

1990. gadu otrā puse Latvijas teātros nav viegla. Teātriem jācīnās, lai dabūtu «atpakaļ skatītājus, kas no teātra zāles devušies ielās, bet pēc tam, neatkarības pirmajos gados, nabadzības mākti, vienkārši sēž savās četrās sienās» (Edīte Tišheizere. Izrāde kā universs. Grāmatā «Dailei 100». R.: Neputns, 2020., 88. lpp.). Un šis smagais Dailes teātra skatītāja atdabūšanas uzdevums galvenokārt gulst uz teātra mākslinieciskā vadītāja Kārļa Auškāpa pleciem, veidojot repertuāru. Ja 1990. gadu pirmajā pusē jauniestudējumu skaits teātrī sezonā svārstās ap 10 izrādēm, tad 1997./1998. gada sezonā pirmizrāžu skaits uzlec līdz 20, bet 1998./1999. gada sezonā - 16. 

Izrādes veidotāji

Režisors - Kārlis Auškāps
Scenogrāfs - Aigars Ozoliņš
Kostīmu māksliniece - Baiba Puzinas
Komponists - Imants Kalniņš
Dziesmu tekstu autors - Jānis Peters

Indra Burkovska (Ezerlauku māte), Indra Briķe (Marija), Olga Dreģe (krustmāte Lavīze), Rēzija Kalniņa (Auce), Artūrs Skrastiņš (Pičuks), Artis Robežnieks (Mārtiņš), Pēteris Liepiņš (Taukšķis), Ģirts Ķesteris (Krišs), Uldis Vazdiks (Rindēns).

Kritiķi par izrādi

Lilija Dzene, vērtējot izrādi «Latvijas teātru «ābolu ķocī»» laikrakstā «Diena» (1999. gada 11. jūnijs) nosauc to kopumā par prastu, izceļot tikai Pēteri Liepiņu un Olgu Dreģi, kuri vienīgi noturas «mākslas robežās», tomēr ar laika distanci izrāde vērtējama citādi.
 
Silvija Radzobe (Latvijas teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija. R.: Zinātne, 2007., 146. lpp.):

«Kaut arī uzvedums nežilbina ar novatorismu, tomēr režisors ir atradis gan asprātīgu veidu, kā izrādē iesaistīt dziesmas, gan svaigas nianses tēlu psiholoģiskajās attiecībās. Kostīmu māksliniece Baiba Puzina no gaišpelēka un balta lina darinājusi aktieriem mūsdienīgi stilizētus apģērbus. Notikumi uz skatuves risinās galvu reibinošā tempā, aktieri gluži vai lido.»

Raidījumu ciklu atbalsta

Komentāri

Kategorijas