Ģimenes atkalsatikšanās Dziesmu svētkos

0.0

Maijas stāsts par to kā Dziesmu svētki palīdz atkasatikties ģimenei, kas bija šķirta kopš otrā pasaules kara.

Tie bija mani pirmie dziesmu svētki, pirmie atmodas laikā. 3 paaudžu pārstāves - es, mana mamma un vecmāmiņa. Tie bija pirmie Dziesmusvētki, uz kuriem bija ieradušies ārzemju latvieši. Pēdējā svētku dienā pirms noslēguma koncerta nejauši mūsu rokās nonāca programma ar ārzemju latviešu koru sarakstiem, kurā mana vecmāmiņa atrada sava brāļa un viņas sievas vārdus. Brālis kara laikā bija izbraucis uz Kanādu un vairāk nekādu ziņu līdz šim nebija. Bet kā lai šai milzu pūlī kādu atrod. Koncerta pēdējā dziesma izskanēja. kora meitenes cita citai brunčos ieķērušās, skrējām uz autobusu, jo tāls ceļš uz Kurzemes pusi. Pēkšņi dzirdam mikrofonā pār visu Mežaparka estrādi skan Ģirta Jakovļeva balss (viņš tajā gadā vadīja dziesmu svētku pasākumu), viņš nosauc manas vecmāmiņas vārdu, lai viņa tūlīt ierodas pie virsdiriģentu pults. Nebija daudz jāmin, kāpēc. bija skaidrs. Tas bija saviļņojoš bridis mums visiem. māsai satikt savu brāli pēc tik daudz gadiem un tādā brīdī, kad Latvija savienojas ar pasauli kopīgā dziesmā. Tās bija asaras par atkal satikšanos, par Latviju, par dziesmu, par tiltu ar pasauli. Vēlāk tikšanas notika katru gadu. Brālis brauca ciemos no Kanādas uz Latviju. Vecmāmiņa aizbrauca uz Kanādu. Vēlāk arī es aizbraucu ciemoties, kur satiku savu nākamo viru - Kanādas latvieti. Mums tagad ir ģimene, audzinām 4 gadīgu puiku un dzīvojam jau 12 gadu Latvijā. Tagad atceroties šo Atmodas dziesmu svētku notikumu, viss šķiet tik perfekti ieplānots no augšas, viss tik simboliski ir savijies un veidojies. Tas tilts, kas tika būvēts Latvijai ar ārpasauli, tilts starp mūsu ģimenēm, tas nav nojaukts, tas ir tik stiprs savā simbolā un kā tad ne, tas tika būvēts uz latviešu vienojošo spēku fundamentu - dziesmām.