Atslēgas: «Latvijas astronomiskā rusifikācija»

Vairāk

Latvijas iedzīvotāju skaits 50 gados palielinājās par trešdaļu, bet pamatnācijas īpatsvars – par trešdaļu samazinājās. Padomju ēras norietā latviešu bija vairs tikai knapi puse no Latvijas iedzīvotājiem. Vēl dramatiskākas bija izmaiņas lielajās pilsētās – Rīgā krievu iedzīvotāju skaits pieauga vairāk kā 10 reizes, bet Liepājā – pat vairāk kā 30 reizes. Savukārt latviešu tur palika mazāk par pusi. Un Rīgā joprojām ir mazāk par pusi, pat tik ilgi pēc PSRS sabrukuma. 

Masīva militarizācija un industrializācija – tie bija galvenie iemesli tik vardarbīgām pārmaiņām. Simtiem tūkstošiem padomju armijas karavīru un uzblīdušo rūpniecības uzņēmumu strādnieku – ieceļotājiem no visas plašās PSRS – vajadzēja, kur dzīvot. Greznie Rīgas centra īres nami pārtapa par apskretušiem komunālo dzīvokļu midzeņiem, kur vienā agrākajā dzīvoklī varēja mitināties pat 10 ģimenes. Pierīgas pļavas un meži tika apbūvēti ar tipveida mikrorajoniem. Daudzviet Latvijā jaunas pilsētas un ciemi tika uzbūvēti burtiski tukšā vietā. Ko ar to visu iesākt šodien?

Atslēgas stāstīs par Latvijas valsts vēstures nozīmīgākajiem jeb «atslēgas» notikumiem, personībām un pagriezieniem no 1918. gada līdz mūsdienām. Katra sērija būs 15 minūtes gara un apskatīs vienu notikumu. Atslēgu mērķis ir katru izvēlēto notikumu atklāt no neparasta skatupunkta, it kā «atslēdzot durvis» uz mazāk zināmiem un tāpēc īpaši intriģējošiem faktiem. Šāda izzinoša pieeja, apejot ierastos vēstures pasniegšanas stereotipus, skatītājiem ļaus it kā zināmo ieraudzīt citām acīm un sen notikušo – labāk izprast kontekstā ar šodienas pieredzi.

Visa gada garumā Latvijas vēsture tiks stāstīta «jauktā secībā» – notikumi tiks virknēti nevis secīgi pa gadiem, bet gan apskatīti tieši tajā mēnesī, kad notikuši. Piemēram, pirmā Atslēgu sērija (18. janvārī) būs veltīta 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem, otrā – brīnumainam stāstam no 1946. gada janvāra, kad baltiešu kara bēgļi Vācijā dibināja savu universitāti, trešā – 1951. gada janvārī notikušām padomju represijām pret Rīgas intelektuāļiem, bet ceturtā – 1992. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm Albervilā, kur neatkarību nupat atguvusī Latvija piedzīvoja atkaluzņemšanu pasaules olimpiskajā saimē. 

Atslēgas veido producenti VFS Films, ilggadējs Latvijas Televīzijas partneris daudzu skatītāju novērtētu raidījumu veidošanā (Adreses, Ziemeļu puse, KaralisTE, Te! u.c.), raidījuma autors un vadītājs – Mārtiņš Ķibilds.

Komentāri

Kategorijas