Saeima otrreizējā caurlūkošanā pieņem grozījumus likumu ierosināšanas procedūrā
Saeima ceturtdien, 26.jūlijā, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
Saeima ceturtdien, 26.jūlijā, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
„Komisija ir pilnveidojusi likuma redakciju, ņemot vērā Valsts prezidenta izteiktos apsvērumus, kas bija par pamatu parlamenta pieņemtā likuma nosūtīšanai otrreizējai caurlūkošanai. Tagad likumprojektā skaidri noteiktas pašvaldību iestādes, kas nodrošinās parakstu apliecināšanu, būtiski samazinātas parakstu apliecināšanas izmaksas pašvaldībās, kā arī pārejas periodā saglabāta divpakāpju procedūra likumu ierosināšanai, nosakot, ka pirmajā posmā jāsavāc 50 000 vēlētāju parakstu. Savukārt, lai rosinātu Saeimas atlaišanu, pārejas periodā pirmajā posmā joprojām būs jāsavāc 10 000 parakstu,” skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Saeimas akceptētā likumprojekta redakcija precizē, ka vēlētāju parakstus 12 mēnešu laikā pēc likumprojekta iesniegšanas var apliecināt pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nevar pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.
Tāpat pārejas periodā līdz 2015.gada 1.janvārim tiks saglabāta parakstu vākšana divos posmos. Lai uzsāktu parakstu vākšanas otro posmu, ko finansē valsts, likumprojekta iniciatoriem pašiem pirmajā posmā būs jāsavāc 50 000 parakstu.
Saeima 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, izdarot izmaiņas kārtībā, kā vēlētāji var ierosināt likumus un Satversmes grozījumus. Valsts prezidents Andris Bērziņš likumu neizsludināja un nodeva parlamentam atkārtotai izskatīšanai.
Saeimas pieņemtie likuma grozījumi paredz no 2015.gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Parakstu vākšanas procedūru paredzēts atvieglot, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt pašvaldības institūcijās. Jaunajai kārtībai paredzēts pārejas periods līdz 2015.gadam.
Tāpat likums papildināts ar kārtību par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, kas līdz šim nebija detalizēti skaidrota. Likumā paredzēta jauna nodaļa - aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācija par likumu un Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, jo patlaban aģitācija pirms referendumiem netiek reglamentēta.
Likums arī papildināts ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējumu, nosakot procedūru, kā sabiedrība var iesaistīties šajā Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanā. Eiropas pilsoņu iniciatīva paredz, ka viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās komisijai ir pilnvaras rīkoties.
Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” stāsies spēkā šī gada 1.septembrī.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija, un to finansē valsts. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
