Eva Mārtuža raksta romānu par tālu vēstures laiku, kurā piedalījušies arī latviešu senči

Dzejniece Eva Mārtuža turpina dzejā emocionāli skarbi un spītīgi attīstīt latviskuma ideju, bezbailīgi un daudzveidīgi to nosaucot vārdā, liekot dzejiskajam "es" piedzīvot gan personīgu sevis atbrīvošanu un attīrīšanu no citu kultūru uzslāņojumiem, gan apzināties, cik svarīgi šobrīd emocionāli nosaukt vārdā Latvijas esamībai būtiskas lietas.