Ieskats mūziķa Andra Riekstiņa daiļradē

Jau ne vienreiz vien ar nelielu novēlošanos esmu pamanījusi kādu jubilāru, par kuru vērts pastāstīt arī jums, godātie klausītāji. Un tā gadījies arī šoreiz, jo, kad zvanīju dziedātāja Andrim Riekstiņam, nemaz nenojautu, ka viņš nesen nosvinējis savu 50. jubileju. Andra balsi atgādināšu pēc mirkļa, bet nu īss šī kādreizējā grupu Corpus, Saime, Vecās mājas un Eolika dalībnieka biogrāfijas skicējums. Un tā, Andris, tolaik ar uzvārdu Smetanko pasaulē nācis Brocēnos, 1965. gada 12. martā, viņš jau mācīdamies Saldus mūzikas skolas klavieru klasē sācis dziedāt Brocēnu skolas, vēlāk arī kultūras nama ansamblī. Pēc  mūzikas skolas sekoja ceļā jau uz Liepājas mūzikas vidusskolu, kur uzņemts kordiriģēšanas nodaļā Andris Smetanko vidusskolu absolvēja jau kā vokālists. Tad gan notika tikai 1987. gadā, kad aiz muguras jau bija līdzdarbošanās ansamblī Corpus kopā ar Daini Virgu, Guntaru Breču un Uldi Šokoleju, kā arī divus gadus garš dienests armijā, Urālos, kur bija jāspēlē orķestrī. 1987. gadā Andris iepazinās ar Juri Pavītolu un  nonāca kolhoza Matīši ansamblī Saime, ar kuru togad startēja Mikrofona aptaujā – togad Saimes dziesma Princesīte sasniedza 5. pozīciju, taču jau pēc gada Andris kļuva par solistu Uģa Prauliņa vadītajā ansamblī Vecās mājas. Kad tas pēc piedalīšanās Liepājas dzintarā pajuka, nākamais kolektīvs jau bija Borisa Rezņika vadītā Eolika tās juceklīgajā sastāvā, kad grupā no slavenā vokālā kvarteta neviens vairs nebija paliis, bet dziedāja tikai Vija Ruskule un Andris Smetanko. Dziedātājs saka, ka Eolikas vienīgais koncerts 1990. gadā noticis Jelgavā, pārējie – Ukrainā, Krievijā, pat Gruzijā.