Vai zini, ka Broņislava Martuževa naktīs redzēja zīmīgus, pat pravietiskus sapņus?

1949. gada 22. aprīlī, nepilnu mēnesi pēc izvešanām, Broņislava Martuževa uzrakstīja dzejoli „Mans sapnis”. Viņa naktī bija sapņojusi, ka ir saulgrieze – viena pati klajā laukā. Karsta saule, tveice, bezvējš, ziedi novītuši, strauti izsīkuši, putni un sīki zvēri brēc slāpēs. Un tad – pārskrien ēna, nāk dzestrs viesulis, zibšņi, lietus, dārd pērkons… Un tad viss ir pagājis. Tā notika arī dzīvē –Latvija atguva neatkarību un Broņislavas dvēsele varēja atveldzēties.