Monta Brīvība: 1+ miljons genomu

„Jau iepriekš atvainojos es, tas nav zem kontroles - mūs visus vada DNS” - tā skan piedziedājums Aijas Andrejevas pirms 10 gadiem par hitu kļuvušajā dziesmā „DNS”. Par DNS var ne tikai dziedāt - tas noder arī noziegumu atklāšanā. Pagājušā gadsimta 80tajos gados britu ģenētikas pētnieks Aleks Džefrijs nāca klajā ar ideju, ka cilvēku atšķirīgo DNS kā pierādījumu identifikācijas nolūkos var izmantot kriminālistikā. Bet DNS atklājumu pirmsākumi meklējami jau tālajā 19. gadsimtā, kad šveicietis  Fridrihs Mišers no strutās esošajām leikocītu šūnām izdalīja kodolus tajos atrada no olbaltumvielām atšķirīga vielu, kurā ir daudz fosfora un maz sēra, un to nosauca par nukleīnu. Vēlākie pētījumi apliecināja, ka nukleīna sastāvā ir divu veidu nukleīnskābes- dezoksiribonukleīnskābe un ribonukleīnskābe. Pagājušā gadsimta vidū amerikāņu molekulārbiologs Džeimss Votsons kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu izpētīja DNS jeb dezoksiribonukleīnskābes molekulas struktūru un par to saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.