Dziesmu svētku vēstures mācības šodien un rīt. Saruna ar I.Šarkovsku-Liepiņu un A.Klotiņu

Dziemu svētku vēsture mācības šodien un rīt. Saruna ar Ilzi Šarkovsku-Liepiņu un Arnoldu Klotiņu. Ir pagājuši 150 gadi kopš I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki). Par svētku nozīmi un tās nepieciešamību šajā 2023. gadā ir runāts daudz, bet brīžiem tiek piemirsts, ka daudz svarīgāk par svētku filozofijas un komunikācijas uzturēšanu, ir atgriezties pie svētku vēstures iepazīšanas. Tas nav nekas jauns, bet atgādināt nepieciešams vēl un vēl - mums jāiepazīst vēsture, tostarp Dziesmu svētku vēsture, jo tās pētīšana palīdz mums izprast, kā pagātnes notikumi ir ietekmējuši šodienas notikumus. Ar pagātnes atziņām mēs uzzinām ne tikai par sevi, bet attīstām spēju izvairīties no kļūdām (kas arī trenējama prasme) un veidot labākus risinājumus priekšdienām. Vēsture var būt labākais skolotājs, vai mācēsim to izmantot? Kā pirmie viesi “Dziesmusvētku tīklos” otrajā sezonā uz sarunu aicināti muzikologi, mākslas zinātņu doktori un LU FLMI pētnieki Ilze Šarkovska-Liepiņa un Arnolds Klotiņš. Raidījuma sarunas pamatam izvēlēta šī gada dziesmu svētkos iznākusi kolektīvā monogrāfija “Dziesmu svētkiem - 150. Vēsture. Versijas”, kuras tapšanā un plānošanā iesaistīti abi aicinātie sarunu dalībnieki. Svaigu skatījumu dziesmu svētku procesam un norisēm piešķirs jaunais raidījuma vadītajs Linards Kalniņš, ikdienā zināms kā datu zinātnieks, JVLMA docētājs un kormūzikas, rokmūzikas entuziasts. Atbildot uz jautājumu par dziesmu svētku repertuāra apjomu un cik tas ir “panesams” dalībniekiem un svētku apmeklētājiem, Arnolds Klotiņs uzsver: “Es domāju, ka dziesmu svētkiem ir jāsargās no tādas patērētāju ideoloģijas. Patērētāju kultūrai ir tā - arvien vairāk, arvien vairāk, arvien vairāk, arvien vairāk. Tad rodas jautājums - cik tālu var iet vairāk. Cik tālu var iet dziesmu svētki garumā, cik tālu var iet kora virtuozitātē utt. Man liekas, ka dziesmu svētkiem tomēr kā tradicionāliem svētkiem ar to nevajadzētu aizrauties.” Skatoties uz priekšdienām, Ilze Šarkovska-Liepiņa novēl dalībniekiem un organizatoriem atcerēties būt dedzīgiem ne tikai tradīcijas labā, bet arī mūzikas, ideju un kopības labā. Vai dziesmu svētki ir izklaides žanrs? Cik liela loma tajos ir tautasdziesmai? Kas ir sākotnējā dziesmu svētku identitāte un kas raksturīgs katram dziesmu svētku vēsturiskajam posmam? Ar ko mūsu svētki atšķiras no vācbaltiešu un igauņu? Cik plašam būtu jābūt dziesmu svētku koncertu repertuāram? Vai dziesmu un deju svētku organizēšana nav jānošķir un kā vēsture mums var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus šodien – par to un ne tikai “Dziesmusvētku tīklos” otrās sezonas pirmajā raidījumā. Mūzika: Ingus Baušķenieks - Es dziedu korī (1988) ,,Krasts'' - Pēc pusnakts (1986)