Vai zini, kā agrā jaunībā izglītojās Zenta Mauriņa?

Pirmais izziņas avots Zentas dzīvē ir Brokhauza vārdnīca, bet labākais  skolotājs bija un palika tēvs. Zentai slimojot, tēvs sēdēja pie viņas gultas un mācīja no galvas skaitīt dzejoļus. Viņš pats pratis daudzus. Mazajai meitenei ar kuplajiem, sprogainajiem matiem bijusi spoža atmiņa – kad latviešu un vācu vārsmas varējusi tūlīt atkārtot, viņš izraudzījies tekstus krievu valodā. Kad tēva dzejoļu zināšanas bijušas izsmeltas, viņš pievērsies latīņu heksametriem. Tēva uzskats, ka no laba dzejoļa kaites atkāpjas, palīdzējis Zentai pārvarēt dažu sāpju brīdi.