Vai zini, kādi bija Zentas Mauriņas vecāki?

Zentas tēvs Roberts Mauriņš dzimis Dobeles Zaļāsmuižas rentnieka ģimenē kā viens no pieciem dēliem – liela, stalta auguma, viļņainiem pelnainiem matiem, ļoti saskaņotiem maigiem sejas pantiem, gaišu bārdu un rāmām kustībām. Citādi lēns un piekāpīgs, tīrības jautājumos viņšs bijis pedantiski stingrs. Ar viņu – vecas zemgaliešu cilts atvasi – Zenta runāja tikai latviski, un viņa valoda bija bagāta un izteiksmīga. Zentas māte Melānija lieliski spēlēja klavieres. Viņa piederēja vecai zemnieku ciltij, kas Trikātas novadā saimniekojusi jau no 1682. gada. Viņas tēvs, lieltirgotājs un linu šķīrējs ar lielu temperamentu, bija apprecējis vācu skolotāja meitu. Melānija, kā tolaik ģimenēs bija ierasts, baudīja vācu audzināšanu. Vecāki viņu nodevuši vācu brāļu draudzes meiteņu institūtā, vēlāk viņa apmeklēja Pēterpils konservatoriju un gatavojās pianistes karjerai. Daudzsološās pianistes nodomu izjauca mīlestība pret jauno dakteri un viņas saslimšana ar purva drudzi. Melānija apprecējās vēlu, kad trīsdesmit gadi jau bija nodzīvoti un pilsoniskā dzīvē tai bija grūti iekļauties. Upurēdama pianistes karjeru, viņa atklāja sevī citu aicinājumu – rūpēties par tiem, kuriem dzīvē neklājas labi. Ar pasaulei atvērtu sirdi viņa dzīvoja mūzikas, gleznu, grāmatu un puķu pasaulē.