Vai zini, ka savulaik sievietes drīkstēja valkāt bikses tikai dažās konkrētās situācijās?

Mode (jeb, precīzāk, sabiedrības viedoklis) bikses sievietēm tolaik pieļāva tikai noteiktos apstākļos – vietā, laikā vai funkcijā. Mājās modes dāma, piecēlusies no gultas, valkāja pidžamu – platas, plūstošas bikses no zīda un garu žaketi līdz pusgurnam, taču šādā tērpā viņu drīkstēja redzēt tikai ģimenes locekļi. Garās bikses kā pludmales apģērbs Rietumos parādījās ap 1924. gadu, un ar katru gadu to popularitāte auga. Pie tām pierada, pateicoties zīmējumiem un fotogrāfijām modes žurnālos, un turīgais slānis Eiropā tās sāka asociēt ar brīvdienām un atvaļinājumiem. Jūrmalas pidžama kļuva par modīgu tērpu, kurā drīkst pastaigāties gar jūru un, atkarībā no konkrētā kūrorta varas iestāžu rīkojumiem, pat uz ielas, deju zālēs un bāros. Un trešā vieta, kur pamazām tika pieņemtas garās bikses sievietēm, bija dažādas fiziskās aktivitātes, īpaši riteņbraukšana, jāšanas sports, iešana pārgājienos un slēpošana. Latvijā bikses sieviešu garderobē iedzīvojās lēnīgāk nekā Rietumeiropā, piemēram, pidžamas jūrmalā parādījās tikai ap 1929.–1930. gadu. Rets izņēmums bija operas dīva Milda Brehmane-Štengele, kura promenējusi "debešķīgā orientāliskā pidžamā" jau 1927. gada vasarā.