Vai zini, kāpēc kursenieki un abrenieši sevi par latviešiem neuzskatīja?

Vai zini, ka vismaz divās vietās ārpus Latvijas latviskās izloksnēs runājoši cilvēki sevi par latviešiem neuzskatīja? Vienā no šādiem ciemiem dzīvoja kursenieki, seno Kuršu kāpu iedzīvotāji. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām kuršu kāpu ciemos – Nidā, Pervalkā un Preilā – kursenieki mājās sarunājās latviešu izloksnē, bet par latviešiem sevi neuzskatīja. Tie bija senie izceļotāji no Kurzemes. Lielākā daļa no viņiem Otrā pasaules kara laikā vai tūlīt pēc tā izceļoja uz Vāciju. Otra vieta ir Abrene, kur pirms kara dzīvoja vairāk nekā tūkstoš vietējo pareizticīgo krievu, kuri vēl nesen sarunājās īpatnējā Ziemeļlatgales izloksnē, kas tuva Viļakas, Baltinavas un Kārsavas izloksnēm, bet tajā pašā laikā sevi par latviešiem neuzskatīja. Gan abrenieši, gan kursenieki lielā mērā ir jau pagātne. Tomēr labā ziņa ir tā, ka šīs izloksnes dokumentētas un saglabātas vēsturei.