Vai zini, cik raibi klājās ar Vāgnera "Tristana un Izoldes" ierakstu Kleibera vadībā?

Mūsu nelielais stāsts ir par ierakstu, kuram gandrīz vai nebija lemts ieraudzīt dienas gaismu. Runa ir par Karlosa Kleibera 1982. gadā Drēzdenē ieskaņoto "Tristana un Izoldes" redzējumu un vīziju. Ceļš uz šo ierakstu nebija rozēm kaisīts, jo Kleibera prasības vienmēr bija maksimālas: daudz mēģinājumu, liels orķestra sastāvs, daudz ierakstu sesijas – vārdu sakot, viss, lai viņš bez kompromisiem varētu realizēt savu darba redzējumu. Ļoti bieži katrs sīkums šajā procesā varēja izsist viņu no viņam vēlamā jaunrades ritma: viņš vai nu pārtrauca darbu, vai to atcēla, pirms ieraksts vēl bija sācies.