Ezītim uz ceļa ir pušums

Ezītim uz ceļa ir pušums. Rillasā, rallasā... Tas sūrst un graužās, un it kā no sasistā ceļa kā karstuma vilnis augšup veļas dusmu kamolītis tieši uz ežuļa kaklu, liekot sajusties Puksītim tā, it kā viņam tūliņ, tūliņ būtu jāraud. Nu, nē!