Vai zini, kurš latviešu tenors miris ar Andrē Šenjē āriju uz lūpām?

Tenora Jāņa Vītiņa biogrāfijā līdzās spilgtai opermākslinieka karjerai Eiropā ir arī militārais dienests – Pirmā pasaules kara laikā krievu, pēc tam Latvijas armijā 1919. gadā, vēlāk Vītiņš organizē zemessargu mācības, formē brīvprātīgo rotas, dienē militārajā policijā un 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1940. gadā padomju okupācijas sākumā Jānis Vītiņš iesaistījās pretošanās kustībā "Tēvijas sargi", tika apcietināts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā. Staļingradas garnizona kara tribunālā viņu notiesā uz nāvi par dzimtenes nodevību gluži kā Andrē Šenjē operā. 1941. gadā pirms nošaušanas Astrahaņas cietumā Vītiņš lūdz atļauju nodziedāt Andrē Šenjē āriju, un tā viņam tiek dota. Jānis Vītiņš ir latviešu Andrē Šenjē, kas sava likteņa dēļ padomju laikā tika pilnībā izdzēsts no latviešu opermākslas vēstures.