Ezītis tic spokiem

Puksītis, izslēdzis gaismu savā istabā un pagrābis ķepā vienu jāņtārpiņu aiz vidukļa, nu joņo pa savu istabu, aizrautīgi saucot: “Ū-uuuuū! Ū-uuuuū!” Tad viņš uz īsu mirklīti apstājas, sagāž riņķī visu savu gultasveļu un, norāvis no gultas palagu, pārmet sev to pār galvu kā baltu apmetni, un joņo pie vecākiem - uz virtuvi un lielo istabu, pa ceļam arī slēdzot ārā visur gaismu un ūjinot “Ū-uuuuū! Ū-uuuuū!”