Ezīša brīnumsvecīte

Puksītis sapņo. Taču viņa sapnis ir tik ārkārtīgi dzīvs un itin kā īsts, ka ežulis pats stipri šaubās, vai tik viņš nav kaut kā nemanāmi pamodies un pats no sevis pa kluso izlavījies ārā. Vārdsakot - sapnī vai īstenībā, to izlemiet paši, - bet skaidrs ir tas, ka Puksītis iet pa Melleņu ieplaku un dungo pie sevis dziesmiņas, plaukstā sažņaudzis vienu vienīgu brīnumsvecīti.