Ezītis satiek cilvēkus

Puksītis tup brikšņos un viņa sirds dauzās tik strauji, ka ežulim liekas - zeme zem viņa kājām trīc. “Du-Dun, Du-Dun, Du-Dun,” sirds sitas tik skaļi, ka visi to noteikti dzird, un tas ir pēdējais, kas drīkstētu notikt, jo Puksītim ir jābūt nemanāmam - neredzamam!