Kaimiņus pamanām tad, kad tie kļūst slaveni pasaulē. Saruna ar tulkotāju Lauru Laurušaiti

Vai nav ironiski, ka spožas parādības kaimiņvalstu kultūrā mēdzam pamanīt tikai tad, kad tās tiek atzītas pasaulē? Labs piemērs tam ir Noras Ikstenas grāmata „Mātes piens”, ko slavas augstumos uznesa 2018. gada Londonas grāmatu tirgus. Pērn, jau krietni pēc „Mātes piena” tulkojuma angļu valodā šī grāmata iznāca arī lietuviski. Un tās tulkotāja, literatūrzinātniece Laura Laurušaite par šo darbu tikko saņēmusi Lietuvas tulkotāju balvu „Gada tulkotāja krēsls”.